ArcelorMittal: Brēmenes tērauda rūpnīca joprojām ir ogļu laikmetā ūdeņraža vietā!

ArcelorMittal: Brēmenes tērauda rūpnīca joprojām ir ogļu laikmetā ūdeņraža vietā!

Brēmenes ekonomikas zupā esošais sāls varētu būt apdraudēts: cienījamais korporatīvo stratēģiju eksperts Volfgangs Gerke asi kritizējis ArcelorMittal lēmumu sākotnēji noraidīt Brēmenes tērauda rūpnīcas pāreju uz ūdeņraža ražošanu. Gerke šo soli raksturoja kā “nepatīkamu” un “putru”. Šis lēmums ir pārsteigums daudziem, īpaši Brēmenes Senātam un CDU, kas bija paļāvušies uz vietas pielāgošanās spēju.

Pie apvāršņa bija vērienīgs projekts. ArcelorMittal beidzot saņēma impulsu atstāt ogles un koksu un veikt lēcienu uz ūdeņraža ražošanu. Taču līdz ar miljardu vērta projekta noraidīšanu, kas ietekmēja arī Eizenhtenštates pārvērtības, rodas nenoteiktība. Kā ikdienas ziņas ziņoja, ka tiek plānots finansējums 1,3 miljardu eiro apmērā, taču ekonomiskās efektivitātes trūkums un zemā ūdeņraža pieejamība lika uzņēmumam mainīt kursu.

Kāpēc lēmums ir tik sāpīgs

ArcelorMittal lēmums noraidīt izmaiņas tika pieņemts laikā, kad ievērojami pieauga CO2 sertifikātu un augsto enerģijas izmaksu radītais spiediens. Prognozes paredz, ka tradicionālā tērauda ražošana Eiropā un līdz ar to arī Brēmenē vairs nevarēs būt dzīvotspējīga pēc aptuveni pieciem gadiem. Gerkem ir aizdomas, ka uzņēmums cenšas pēc iespējas ilgāk saglabāt konvencionālās ražošanas metodes, lai maksimāli palielinātu peļņu pirms durvju aizvēršanas.

Šī lēmuma ietekme ne tikai ietekmē darbavietas Brēmenē, bet arī plašākā mērā ietekmē Vācijas tērauda rūpniecību. Visbeidzot, šī nozare sniedz būtisku ieguldījumu valsts CO2 emisijās. Mērs Andreass Bovenšulte jau ir uzsvēris, ka tērauda rūpnīcu dekarbonizācijai “nav alternatīvas”.

Ieskats nākotnē

Kas palīdz šajā situācijā? Eksperti ir vienisprātis: nepieciešama visu iesaistīto apņēmīga sadarbība. Kā Olivers Vaimens Analīze liecina, ka novatoriskas pieejas tērauda ražošanai var ne tikai palīdzēt ievērojami samazināt CO2 emisijas, bet arī nodrošināt Vācijas vadošo pozīciju tehnoloģiskajā jomā. Tomēr, lai īstenotu šo mērķi praksē, ir vajadzīgs apņēmīgs politikas, uzņēmējdarbības un pētniecības tīkls.

Brēmenes Senāts izveidojis īpašu fondu 250 miljonu eiro vērtībā. Ar federālo atbalstu tērauda rūpnīcas pārveides veicināšanai kopumā būtu bijuši pieejami 1,3 miljardi eiro. Bet tagad rodas jautājums: kas notiks tālāk? Brēmenes Senāts ir vīlies un jau ir izvirzījis kritiskas balsis politikā.

Nākamie gadi varētu būt izšķiroši, lai noteiktu, vai Brēmene paliks kā uzņēmējdarbības vieta vai slīd nenozīmīga. Cerība uz pakāpenisku pāreju uz videi draudzīgākām ražošanas metodēm saglabājas, jo zaļais tērauds varētu būt ilgtspējīgas nākotnes atslēga. Bet bez aktieru vēlmes uzdrīkstēties izmēģināt jaunas lietas un uzsvērt sadarbību, šis sapnis varētu sabrukt ātrāk, nekā jūs domājat.