ArcelorMittal: Brēmera tērauda dzirnavas joprojām ir ogles, nevis ūdeņraža laikmets!

ArcelorMittal: Brēmera tērauda dzirnavas joprojām ir ogles, nevis ūdeņraža laikmets!

Bremen, Deutschland - Sāls Brēmenes ekonomikas zupā varētu būt briesmas: Volfgangs Gerke, cienījams korporatīvo stratēģiju eksperts, ir asi kritizējis ArcelorMittal lēmumu noraidīt Brēmenes tērauda darbu pārvēršanu ūdeņraža ražošanā pagaidām. Gerke šo soli raksturoja kā "nekaunīgu" un "putru". Šis lēmums ir pārsteidzošs daudziem, it īpaši Brēmenes Senātam un CDU, kas bija paļāvušies uz atrašanās vietas izmaiņām.

Vērienīgs projekts bija uz robežas. ArcelorMittal beidzot bija impulss atstāt ogles un koksu aiz muguras un izraisīt pāriet uz ūdeņraža ražošanu. Tomēr ar miljarda projekta atcelšanu, kas ietekmēja arī Eizenhüttenstadt pārvērtību, nenoteiktība dīgst. Kā tagesschau , 1,3 miljardu eiro fondu, kas mainīja diapazonu, bija ieguvēji.

Kāpēc lēmums ir tik sāpīgs

ArcelorMittal lēmums noraidīt pārslēgšanu tika ievērojami palielināts laikā, kad spiediens pieaugošo CO2 sertifikātu un augsto enerģijas izmaksu dēļ. Prognozes pieņem, ka parastā tērauda ražošana Eiropā un tādējādi Brēmenē vairs nevar būt dzīvotspējīga apmēram piecu gadu laikā. Gerke aizdomās, ka grupa mēģina pēc iespējas ilgāk uzturēt parastās ražošanas metodes, lai palielinātu peļņu pirms skotu aizvēršanas.

Šī lēmuma darbības joma ne tikai ietekmē darba vietas Brēmenē, bet arī plašāka platuma ietekme uz Vācijas tērauda rūpniecību. Visbeidzot, šī nozare dod būtisku ieguldījumu valsts CO2 emisijās. Mērs Andreass Bovenschulte jau ir uzsvēris, ka tērauda dzirnavu dekarbonizācija bija "bez alternatīvas".

A ieskatīšanās nākotnē

Kas palīdz šajā situācijā? Eksperti ir vienisprātis: nepieciešama apņēmīga sadarbība ar visiem iesaistītajiem. Tā kā Oliver Wyman Analīze, inovatīvas pieejas tērauda ražošanā ne tikai nodrošina CO2 emisijas, bet arī tehnoloģijas līderi Vācijā. Tomēr, lai šo apņēmību ieviestu praksē, ir nepieciešams apņēmīgs politikas, biznesa un pētījumu tīkls.

Brēmenes Senāts ir izveidojis īpašu fondu 250 miljonu eiro. Ar federālās valdības atbalstu, lai veicinātu tērauda rūpnīcu pārveidi, būtu bijis pieejams kopumā 1,3 miljardi eiro. Bet tagad rodas jautājums: kā tas notiek? Brēmenes Senāts ir vīlies un politikā jau ir izteicis kritiskas balsis.

Turpmākie gadi varētu būt izšķiroši, ja Brēmene paliek kā uzņēmuma atrašanās vieta vai slīd nenozīmīgumā. Joprojām ir cerība uz pakāpenisku pāreju uz videi draudzīgām ražošanas metodēm - jo zaļais tērauds varētu būt ilgtspējīgas nākotnes atslēga. Bet bez aktieru vēlmes uzdrošināties veidot jaunas lietas un sadarboties sadarbībā, šis sapnis varētu pārsprāgt ātrāk, nekā jūs domājat.