Brēmene strupceļā: ArcelorMittal noraida zaļo tēraudu!
ArcelorMittal noraida klimatam draudzīgu pāreju Brēmenē, izraisot darba strīdus un ietekmi uz emisijām.

Brēmene strupceļā: ArcelorMittal noraida zaļo tēraudu!
Pašlaik Brēmenē valda satraukums par ArcelorMittal tērauda ražošanu. Kā Klase pret klasi ziņo, uzņēmums ir nolēmis atlikt savus plānus pārveidot tērauda ražošanu klimatam draudzīgā veidā. Tas ietekmē ne tikai vidi, bet arī vairāk nekā 8000 darbavietu Brēmenē, kas ir tieši saistītas ar darbnīcu.
Diskusijas uzmanības centrā ir uzņēmuma augstās CO2 emisijas. Tērauda rūpniecība ir viena no lielākajām siltumnīcefekta gāzu emisijām Vācijā, jo 2022. gadā ArcelorMittal Brēmenē emitēja aptuveni 5 miljonus tonnu CO2. Šī nozare pašlaik rada aptuveni 30 % no rūpniecības sektora emisijām. Plānotā pāreja uz tērauda ražošanu, izmantojot ūdeņradi, varētu ieviest mazāk emisiju procesus, kas tomēr ir atkarīgi arī no atjaunojamās enerģijas masveida paplašināšanās.
Revolucionārs lēmums
Plānos bija paredzēts katru gadu Brēmenē un partnerrūpnīcā Eizenhtenštatē ražot 3,5 miljonus tonnu tērauda klimatam draudzīgākā veidā, taču 2023. gada jūnijā ArcelorMittal noraidīja valdības finansējumu 840 miljonu eiro apmērā. Izpilddirektors Gērts Van Poelvords šo lēmumu pamato ar neskaidrību par lētā “zaļā” ūdeņraža pieejamību nākotnē un augstajām elektroenerģijas cenām. Pārveidošana tiek uzskatīta par pārāk riskantu, īpaši attiecībā uz uzņēmuma peļņu.
Šī situācija rada jautājumus: kas notiks tālāk? Izskan aicinājumi pēc ekonomikas caurskatāmības un ar uzņēmumu saistītu rīcības komiteju veidošanu, lai pārstāvētu darbinieku intereses un novērstu algu un darba vietu samazināšanu. Iespējamais atbalsts varētu būt no IG Metall, kam varētu būt izšķiroša loma darbinieku interešu koordinēšanā.
Sadarbība ilgtspējīgākai nākotnei
Neskatoties uz Brēmenē pieņemto lēmumu, ir cerība: ArcelorMittal ir parakstījis nodomu deklarāciju izmantot tēraudu ar samazinātu CO2 saturu ar uzņēmumu Wiederholt. Saskaņā ar ArcelorMittal CO2 emisijas Eiropā līdz 2030. gadam ir jāsamazina par 35 procentiem, un globālais mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt nulli. Atkārtojiet plānus ietaupīt līdz pat 65 procentiem CO2 salīdzinājumā ar tradicionālo ražošanu, iegādājoties karsti velmētu tēraudu, kas izgatavots no vismaz 75 procentiem pārstrādātu metāllūžņu.
Šeit ir pirmais cerību stars: daži galalietotāji jau ir izrādījuši interesi par samazinātu emisiju tēraudu. Jochen Grünewald no ArcelorMittal uzsver, ka Wiederholt tiek izstrādāta pielāgota produktu izstrāde, kas uzsver apņemšanos nodrošināt videi draudzīgāku ražošanu.
Nākotnes atslēga
Papildus visām šīm norisēm arvien aktuālāks kļūst jautājums par tērauda rūpniecības nākotni. Pētījumi liecina ka veiksmīga pārveide tērauda rūpniecībā var būt izdevīga ne tikai ekoloģiski, bet arī ekonomiski. Tas varētu stiprināt vērtību tīklu un veicināt Vācijas uzņēmumu vadošo lomu tehnoloģiju jomā. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai visi dalībnieki būtu gatavi apvienoties un rīkoties tā, lai tas būtu vērsts uz nākotni.
Pašreizējās debates par tērauda ražošanu Brēmenē vēlreiz parāda, cik svarīgi ir gan nodrošināt darbavietas, gan veicināt ekoloģisko pārveidi. Vai izdosies atrast līdzsvaru starp ekonomisko rentabilitāti un vides aizsardzību? Nākamie mēneši būs izšķiroši, un atliek vien redzēt, kā atbildīgie reaģēs uz izaicinājumiem.