Brēmerhāvena: Miljonu dolāru projektā tiek pētīta mūžīgā sasaluma strauja atkausēšana

Brēmerhāvena: Miljonu dolāru projektā tiek pētīta mūžīgā sasaluma strauja atkausēšana

Alfrēda Vegenera institūts (AWI) Brēmerhāfenē ir uzsācis jaunu aizraujošu projektu, kas piesaista klimata pētnieku uzmanību visā pasaulē. Ar nosaukumu PeTCaT, kas ir saīsinājums no “Rapid Permafrost Thaw Carbon Trajectories”, mērķis ir no 2025. gada oktobra līdz 2030. gada septembrim izpētīt, kā mūžīgā sasaluma straujā atkušana ietekmē klimatu. Bezpeļņas organizācija Schmidt Sciences atbalsta šo revolucionāro projektu ar finansējumu aptuveni 10,4 miljonu ASV dolāru apmērā – tas ir aptuveni 8,9 miljoni eiro. Ar AWI centrā, projekts apvieno pētniekus no ASV, Kanādas, Zviedrijas un Nīderlandes, lai risinātu globālās sasilšanas problēmas.

Kāpēc šis projekts ir tik svarīgs? Arktikā sasilšana notiek ātrāk nekā vidēji pasaulē, un reģiona sasalušajās augsnēs tiek uzkrāts vairāk oglekļa nekā atmosfērā – apmēram divas reizes vairāk! Mūžīgajam sasalumam atkūstot, izdalās siltumnīcefekta gāzes, piemēram, oglekļa dioksīds un metāns, kas vēl vairāk destabilizē klimatu. Projekta vadītājs Gvido Grose norāda, ka augsnes augšējā slāņa atkusnis notiek katru vasaru, savukārt kušanas slāņi ilgstošas ​​sasilšanas dēļ nonāk dziļāk.

Pētījuma metodes un mērķi

Ievērības cienīga ir arī projekta metodoloģija. PeTCaT izmanto attālās uzrādes un dziļās mācīšanās tehnoloģijas, lai kartētu pēkšņus atkausēšanas procesus Arktikā. Ievācot paraugus no vietām Aļaskā, Kanādā un Somijā, tiks pārbaudīta organisko vielu sadalīšanās un izdalītā oglekļa daudzums. Tiek veidota jauna datu kopa, tostarp satelītu novērtējumi un lauka mērījumi, lai labāk izprastu mijiedarbību oglekļa ciklā Arktikā.

Zinātnieku komanda plāno izstrādāt jaunas klimata prognozes. Tie ir paredzēti, lai palīdzētu izprast mūžīgā sasaluma lomu globālajā oglekļa ciklā un analizētu ietekmi uz atlikušo CO₂ budžetu. Liela nozīme ir mitruma apstākļu attīstībai Arktikā. Simulācijas liecina, ka turpmākie nokrišņi ietekmēs vietējos apstākļus: sausās augsnēs tiek ražots vairāk CO₂, savukārt mitrākās augsnēs rodas metāns.

Labāka izpratne par nākotni

Pētnieki intensīvi pēta dažādus faktorus, kas ietekmē klimatu. Viens no izaicinājumiem ir piekrastes erozija, kuras rezultātā daudzos Arktikas apgabalos ik gadu tiek zaudēts aptuveni pusmetrs krasta līnijas. Šī erozija ietekmē ne tikai ainavu, bet arī oglekļa ciklu, jo okeāna virsmas CO2 līmenis palielinās erozijas materiāla dēļ.

Maksa Planka Meteoroloģijas institūts arī strādā pie paralēliem projektiem, lai labāk modelētu sarežģītos bioģeoķīmiskos procesus, kas saistīti ar mūžīgo sasalumu. Eksperti no visdažādākajām institūcijām palīdz padziļināt zināšanas par Arktikas reģionu, lai nākotnes klimata scenāriji kļūtu vēl precīzāki.

Kopumā PeTCaT projekts parāda, cik svarīga ir starptautiskā sadarbība un modernās tehnoloģijas, lai risinātu klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus. Rezultāti varētu būt ļoti svarīgi gan zinātnieku aprindām, gan politikas veidotājiem, lai izstrādātu labi pamatotus pasākumus, lai novērstu gaidāmo klimata ietekmi. Šis ir nākotnes pētījums, kas ir ļoti būtisks ne tikai Arktikai, bet arī visai planētai.

Uzziniet vairāk par projektu vietnē T-Online, [AWI].