Leduslāču dvīnes Anna un Elza atstāj zoodārzu pie jūras: uz mūžu atvadas!

Leduslāču dvīnes Anna un Elza atstāj zoodārzu pie jūras: uz mūžu atvadas!

Brēmerhāfenes zooloģiskajā dārzā pie jūras beidzas aizkustinošs stāsts. 2019. gada decembrī dzimušajām leduslāču dvīnēm Annai un Elzai zoodārzs jāpamet, jo vairs nav iespējams dzīvot kopā ar mammu Valesku. Pēc gandrīz piecu gadu harmoniskas kopdzīves ģimenes idillei pienāca gals. Par to ziņo Nordsee-Zeitung.

Abu lāču, kuri sākotnēji bija akli un svēra tikai ap 600 gramiem, piedzimšana toreiz izraisīja lielu sajūsmu. Pirmie apmeklētāji dvīņu pirmo braucienu uz āra laukumu piedzīvoja 2020. gada martā. Toreiz bija skaidrs: šeit tika radīts kaut kas ļoti īpašs. Lai gan vārdi Anna un Elza vārdu meklējumos ierindojās tikai piektajā vietā, tie palika neaizmirstami dzīvnieku tiesību aktīvistiem un faniem.

Sarežģītas atvadas

Atvadīties no Annas un Elzas zoodārza uzraugiem un apmeklētājiem nebūs viegli. Tuvākajās dienās dzīvnieku mīļotājiem būs iespēja no abiem atvadīties, pirms viņi pārcelsies uz zoodārzu Brno, Čehijā. Tomēr precīzs šīs kustības laiks vēl nav noteikts. Iemesls šķirtībai no mātes ir nepieciešams solis dzīvnieku nākotnei – savvaļā leduslāču pēcnācēji kopā ar māti uzturas aptuveni 1,5 līdz 2 gadus, skaidro. Weser-Kurier.

Atdalīšanās nebija spontāna; Atkārtoti mēģinājumi apvienoties cieta neveiksmi pēc ģimenes izjukšanas. Tas nozīmē, ka zoodārza fanu bāze, kas savās sirdīs uzņēmusi burvīgos lāčus, tagad cieš. Abu tēvs polārlācis Loids pirms trim gadiem pameta zoodārzu un tagad dzīvo Karlsrūē.

Ieskats polārlāču turēšanā

Polārlāču turēšana ir strīdīgs temats. Kritiķi, piemēram, dzīvnieku tiesību organizācija Peta, nosoda apstākļus, kādos dzīvnieki uzturas zooloģiskajos dārzos, kā sugām nedraudzīgus. Tomēr daudzi zooloģiskie dārzi apgalvo, ka to turēšana ir būtiska sugas saglabāšanai. Karlsrūes zoodārzā, kur nesen piedzima leduslāča mazulis, tiek uzsvērta reprezentatīvas audzēšanas programmas nozīme. Šīs selekcijas programmas ir apstiprinātas Eiropas Apdraudēto sugu programmā (EEP), kas veicina polārlāču saglabājošo vairošanos, neapdraudot jau tā apdraudēto ģenētisko daudzveidību.

Pozitīvā pieredze ar polārlāčiem zoodārzā liecina, ka sauciens par sugai atbilstošu saimniekošanu un atbildīgu apiešanos ar šo majestātisko dzīvnieku sugu ir ne tikai pamatots, bet arī steidzami nepieciešams.