Enerģijas osta Brēmerhāfenē: apdraudētas 2000 darbavietas!

Enerģijas osta Brēmerhāfenē: apdraudētas 2000 darbavietas!

Plānotais EnergyPort Brēmerhāfenē izraisa dzīvas diskusijas un ir vērienīgs projekts, kas rada lielas cerības uz darba vietām un ekonomikas attīstību. Vācijas alianses (BD) parlamentārā grupa Brēmenes parlamentā aicina uz ātru ieviešanu un lielāku caurskatāmību aptuveni 2000 darbavietu plānošanā. "Mēs vairs nevaram gaidīt, kad tiks pieņemts lēmums," sacīja BD Saeimas frakcijas ostas politikas pārstāvis Svens Šellenbergs, brīdinot par strupceļu. Divus gadus pēc oficiālās plānošanas sākuma situācija ir tikai sarežģītāka, jo īpaši attiecībā uz nogulšņu pārvietošanu, par ko šobrīd tiek runāts Brēmenes štatā. Zevener laikraksts ziņots.

Ar EnergyPort būvniecību saistītie izaicinājumi ir dažādi. Zaļās partijas pilsētas padomnieks Ralfs Rīdigers Heinrihs uzsver nepieciešamību pēc aizstāšanas un kompensācijas pasākumiem no tā izrietošajiem zaudējumiem ekosistēmai. Padziļinātā materiāla apglabāšanas poligonā vai pārstrādes problēma ir viens no šķēršļiem, kas atbildīgajiem ir jārisina plānošanas laikā.

Senāta plāni

Brēmenes Senāts tagad ir izdevis rīkojumu par EnergyPort plānošanu dienvidu zvejas ostā, ko mērs Dr. Andreas Bovenschulte raksturoja kā valstiski svarīgu soli. Šis projekts ir aktuāls ne tikai Brēmerhāfenei, bet arī ietekmē visu Federālo Republiku. "Šeit varētu radīt simtiem darba vietu," sacīja mērs. Arī senatore Dr. Klaudija Šilinga uzsver vērtības radīšanas un nodarbinātības potenciālu. Senāts plāno uzsākt dialogu ar dabas aizsardzības biedrībām par plānu īstenošanu, lai nodrošinātu plašu atbalstu Senāta preses birojs sazinās.

Dienvidu zvejas ostā ir pieejami vairāk nekā 250 hektāri attīstības teritorijas. Tie būtu jāizmanto videi draudzīgai enerģijas ražošanai, uzglabāšanai un sadalei. Tostarp plānoti jūras vēja parku un ūdeņraža ražošanas projekti. Koncepcijā ietilpst arī klimatneitrālu komerciālo transportlīdzekļu ražošana un akumulatoru un vēja turbīnu pārstrāde. Tālākās plānošanas izmaksas veido aptuveni 4,2 miljonus eiro.

Integrācija valsts stratēģijā

Projekts iet roku rokā ar nacionālajiem klimata neitralitātes mērķiem. Vācija plāno līdz 2045. gadam kļūt par klimatneitrālu un līdz 2030. gadam plāno nodrošināt vismaz 80% no kopējā elektroenerģijas patēriņa no atjaunojamiem energoresursiem. Jūras vēja jauda līdz 2030. gadam ir jāpalielina līdz 30 GW un līdz 2045. gadam līdz 70 GW. Masveidā palielināsies nepieciešamība pēc zaļā ūdeņraža, kas ir būtiska ostas infrastruktūrai. Bez šiem pasākumiem diez vai būs iespējams sasniegt ambiciozos paplašināšanās mērķus, brīdina Vācijas Enerģētikas aģentūra DENA.

"Mēs nevaram īstenot enerģētikas pāreju bez nepieciešamās ostas infrastruktūras paplašināšanas," skaidro plānošanas birojs. Potenciālā pētījumā tika pētīts Dienvidu zvejas ostas ekonomiskās attīstības potenciāls vairākās jomās, tostarp atjaunojamās enerģijas ražošanā un ilgtspējīgā mobilitātē. Lielās cerības uz EnergyPort lielā mērā ir atkarīgas no plānu veiksmīgas īstenošanas, kam jāatbilst arī ekoloģiskajām prasībām. Bremenports izceļ.