Geyer brīdina: uzticēšanās demokrātijai ir uz sliekšņa!

Geyer brīdina: uzticēšanās demokrātijai ir uz sliekšņa!

2025. gada 30. jūnijā dbb federālais priekšsēdētājs Volkers Geijers Brēmenē izteica satraucošas domas par antidemokrātisko spēku pieaugumu Vācijā. Viņa aicinājums politiķiem bija skaidrs: uzticība ir jāatgūst. "Cilvēkiem ir jāspēj paļauties, ka viņu bažas tiks uzklausītas un ka risinājumi ir redzami," sacīja Geiers. Viņš uzsvēra, ka pārvaldes funkcionalitāte ir pamatnosacījums, lai iedzīvotājiem atgrieztu drošības un cieņas sajūtu. Savā izteikumā viņš norādīja, ka daudzi pilsoņi ir zaudējuši uzticību politiskajām struktūrām un bieži vien vairs nejūtas uzklausīti.

Lai atjaunotu šo uzticību, Geiers cita starpā pieprasa neveikt turpmākus personāla un resursu ietaupījumus. Viņš arī uzskata, ka ātra digitalizācija ir būtiska, lai darbinieki varētu efektīvāk veikt savus uzdevumus. "Veiksmīga digitalizācija palīdz ne tikai strādāt, bet arī atgūt iedzīvotāju uzticību," viņš skaidroja. Viņš arī norādīja uz nepieciešamību neiekļaut ierēdņus likumā noteiktajā pensiju apdrošināšanā, jo tas tiek uzskatīts par uzbrukumu profesionālā civildienesta pamatprincipiem. Savas runas rezultātā Geiers nosūtīja apsveikumus dbb Brēmenes reģionālās asociācijas 75. gadadienā un atzina tās izaicinošo un cienījamo arodbiedrības darbu.

Valsts loma demokrātijā

Valsts ir demokrātijas centrālais stūrakmens un organizē sociālo līdzāspastāvēšanu. Ja viņš nebūs efektīvs, tiks apdraudētas demokrātiskās institūcijas. Īpaši kritiski tas tiek vērtēts, redzot neskaitāmās problēmas valsts pārvaldē, kas nereti vainagojas ar ilgstošām procedūrām, novēlotiem lēmumiem un digitālās pārvaldes piedāvājuma nepietiekamību. Saskaņā ar ziņojumu vietnē blog-bpoe.com, politisko solījumu, piemēram, mājokļu būvniecības, uzticamības trūkums var viegli novest pie uzticības demokrātijai zaudēšanas. Piemērs tam: luksoforu koalīcija plānoja ik gadu izveidot 400 000 jaunu dzīvokļu, bet faktiski kopš 2021. gada ir mazāk nekā 300 000, kas grauj sociālās politikas mērķus.

Vēl viena svarīga tēma ir pārvaldes modernizācija. Tas ir būtiski jāreformē, lai palielinātu efektivitāti un labāk ņemtu vērā iedzīvotāju vajadzības. Daudzas no pašlaik pastāvošajām hierarhiskajām struktūrām ir novecojušas un kavē modernu administratīvo pārvaldību, kas darbojas efektīvi un uz iedzīvotājiem orientēti. Lai pārvarētu problēmas, ir vajadzīgas skaidri noteiktas politiskās prioritātes un galvenie pienākumi.

Digitalizācija kā rīcības spējas atslēga

Būtisks punkts ir digitalizācija. Vācija e-pārvaldes statusā ieņem tikai 18. vietu no 27 ES dalībvalstīm, kā liecina Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) 2023. Vācijas digitalizācijas indekss 2023 liecina, ka pašlaik tiešsaistē var apstrādāt tikai 53 procentus no diezgan izplatītajiem administratīvajiem pakalpojumiem, kas ir neliels pieaugums par 28 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo divu gadu periodu. Neatbilstošā tehniskā infrastruktūra kavē efektīvu iedzīvotāju pakalpojumu ieviešanu, un tā ir steidzami jārisina.

2021. gada Federālais klimata aizsardzības likums nosaka, ka Vācijā līdz 2045. gadam ir jāsasniedz klimata neitralitāte. Arī šajā jomā iestādēm ir jāformulē atbilstoši mērķi līdz 2030. gadam. Jo īpaši modernu, energoefektīvu tehnoloģiju ieviešana un mākslīgā intelekta stratēģiska izmantošana tiek uzskatīta par galveno, lai uzlabotu efektivitāti un pārredzamību. Holistiskā digitalizācija un administratīvā modernizācija ir būtiska, lai nodrošinātu valsts rīcībspēju ilgtermiņā.

Kopumā tas parāda, ka ceļš uz demokrātijas stiprināšanu ved caur administrācijas modernizāciju un digitalizāciju. Efektīva pārvalde ir svarīga ne tikai iedzīvotājiem, bet arī politisko dalībnieku uzticamībai. Tas skaidri parāda, ka valstij kā demokrātijas centrālajai sastāvdaļai ir steidzami nepieciešamas reformas, lai tā stātos pretī mūsdienu izaicinājumiem.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, iesakām apskatīt rakstus vietnē dbb, bpoe un Oficiālais spogulis.