Plūdu draudi: īpaši skarta Lejassaksija – Brēmene ir labi novietota!

Plūdu draudi: īpaši skarta Lejassaksija – Brēmene ir labi novietota!

Plūdi un ekstremāli laikapstākļi vairs nav nekas neparasts, īpaši Vācijas ziemeļos. 2025. gada 10. jūlijā Vācijas Vides palīdzība ieliks pirkstu brūcē un aicinās valstis un pašvaldības labāk sagatavoties šādiem dabas notikumiem. Uzmanības centrā ir klimata pārmaiņu liktenīgās sekas, kas jau ir jūtamas vairākos Eiropas reģionos. Buten un iekšzemē ziņo par satraucošajiem skaitļiem Brēmenē, kur plūdu riskam pakļautas 413 dzīvojamās ēkas. Tomēr, salīdzinot ar Lejassaksiju, Brēmenei klājas salīdzinoši labi: Lejassaksijā aptuveni trīs procenti štata teritorijas ir klasificēta kā riska zona, kas ir divas reizes vairāk nekā Brēmenē.

Situācija ir sprādzienbīstama: gandrīz 24 000 dzīvojamo māju adrešu Lejassaksijā varētu tikt apdraudētas reizi gadsimtā notiekošo plūdu gadījumā. Citās federālajās zemēs, piemēram, Bavārijā, Bādenē-Virtembergā, Reinzemē-Pfalcā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, skaitļi ir vēl lielāki. Plūdu riska reitings ir balstīts uz apdrošinātāju un Federālā Hidroloģijas institūta datiem, un Vācijas Vides palīdzības dienests izdara satraucošu secinājumu, ka neviena federālā zeme nevar demonstrēt visaptverošu plūdu aizsardzības koncepciju.

Skatiens aiz robežām

Taču situācija Vācijā nešķiet drūma. Deutschlandfunk ziņo par postošajiem plūdiem Spānijas Valensijas provincē 2024. gada oktobra beigās, kuros dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 cilvēku. "Aukstā gaisa krituma" laika parādība, kas arī izraisīja masveida nokrišņus daļā Centrāleiropas un Austrumeiropas, ir vēl vairāk palielinājusi bīstamības situāciju. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ekstrēmi laikapstākļi ir kļuvuši biežāki un intensīvāki visā pasaulē, galvenokārt globālās sasilšanas dēļ.

Klimata pārmaiņas parāda savus zobus arī Vācijā: vēsākas un siltākas ekstremālās temperatūras, spēcīgas lietusgāzes un jūras līmeņa celšanās, kas palielina piekrastes plūdu risku. To apstiprina arī Federālā vides aģentūra, kas brīdina par biežākiem plūdiem. Piemēram, 2023./2024. gada ziemā vairāki zema spiediena apgabali izraisīja ilgstošu nokrišņu daudzumu, kas kļuva par izaicinājumu daudziem skartajiem reģioniem.

Pasākumi un nākotnes perspektīvas

Vācijas vides palīdzība ir izvirzījusi priekšlikumus, lai mazinātu plūdu risku. Tas cita starpā ietver palieņu ainavu atjaunošanu un demontāžas pasākumus applūstošajās teritorijās. Šīs videi draudzīgās pieejas var ievērojami mazināt bīstamo situāciju. Tomēr tāpat Deutschlandfunk, daudzviet trūkst vienota noteikumu kopuma, kā zemes īpašniekiem kompensēt plūdu aizsardzības pasākumus. Šeit ir steidzami nepieciešami uzlabojumi, lai būtu ilgtspējīgi bruņoti pret pieaugošajiem riskiem.

Dabas katastrofu skaits Eiropā ir satraucoši pieaudzis. Statistika par Statistika liecina, ka laikā no 2001. līdz 2020. gadam tika ziņots par aptuveni 900 dabas notikumiem, un visizplatītākās ir plūdi un vētras. Tāpēc sabiedrībai steidzami nopietni jārisina klimata pārmaiņu radītie riski.

Tagad bumba ir atbildīgo pusē: ir nepieciešami izlēmīgi pasākumi, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus un infrastruktūru no plūdu un ārkārtēju laikapstākļu postošajām sekām. Nepieciešama laba iemaņa aizsardzībai pret plūdiem, jo ​​tiešām ir ko darīt!