Krīze lietoto apģērbu kolekcionāru vidū: Brēmene cīnās pret atkritumu un ātrās modes plūdiem!

Krīze lietoto apģērbu kolekcionāru vidū: Brēmene cīnās pret atkritumu un ātrās modes plūdiem!

Brēmenē pārpildīto veco apģērbu konteineru un atkritumu maisu skats jau sen ir daļa no pilsētas ainavas. Vai tas ir saistīts ar palielināto savākto apģērbu daudzumu vai nopietnām organizatoriskām problēmām? Brēmenes pilsētas uzkopšanas dienests uzņēmumam Soex, kas iepriekš regulāri iztukšoja konteinerus, tā maksātnespējas dēļ 2024.gada oktobrī vairs nenodeva ekspluatācijā. Rezultātā konteineri tika ne tikai sporādiski iztukšoti, bet arī 20 līdz 25 no kopumā 330 konteineriem bija jādemontē, kas situāciju vēl vairāk saasināja.

Interzero (IZ) Circular Textiles GmbH pārņēma Soex 2024. gada maijā, un pilsētas uzkopšanas departaments tagad cer, ka šis jaunais uzņēmums savaldīs problēmas. Mērķis ir līdz rudenim atkal nolikt vietā izjauktos konteinerus. Taču bažas rada lielas: nelegāla atkritumu izgāšana ap konteineriem var kļūt par nopietnu problēmu. Arvien biežāk konteineros nonāk ne tikai vecas drēbes, bet arī atkritumi. Atkritumu īpatsvars šobrīd sasniedzis bēdīgos 15%, kas būtiski sadārdzina izvešanas izmaksas.

Ātrās modes ietekme

Kā norāda Tomass Ahlmans no “FairWertung”, pārmērīgs patēriņš un ātrās modes ķēžu izplatība ir galvenie iemesli lietoto apģērbu savākšanas grūtībām. Ālmans brīdināja, ka īpaši lētas jaunas preces nopietni apdraud lietoto preču tirgus struktūru. Lai stabilizētu situāciju ilgtermiņā, pilsētām un pašvaldībām būtu jāapsver iespēja iekasēt maksu par lietoto apģērbu savākšanu.

Cīņā pret tirgus lejupslīdi uzmanības centrā ir arī bezpeļņas kolekcionāri, piemēram, Iekšējā misija, Vācijas Sarkanais Krusts un Brēmenes Caritas. Šīm organizācijām ir galvenā loma lietotu apģērbu savākšanā, un tāpēc tās ir atkarīgas no savāktā apģērba kvalitātes. Taču situācija nav vienkārša: kā liecina jaunie ziņojumi, lietoto apģērbu kvalitāte samazinās, jo konteineros nonāk arvien vairāk sliktu un neilgtspējīgu apģērbu. Tas ir saistīts arī ar patērētāju uzvedības maiņu, jo cilvēki mēdz iegādāties arvien lētākas apģērba preces, kuru kalpošanas laiks bieži vien ir īss.

Veco apģērbu utilizācija krīzes laikā

Lietoto preču tirgus ir krasi mainījies; savākto tekstilizstrādājumu apjoms ir pat trīskāršojies. Tomēr tas nav iemesls priecāties: jaunizveidoto apģērbu cena bieži ir zemāka nekā lietotu preču cena, kas rada lielu spiedienu uz pircējiem. Tomass Fišers no BVSE iebilst, ka politiķiem vajadzētu uz laiku atteikties no maksas par stāvvietām konteineriem, lai situāciju mazinātu. Ahlmann arī atbalsta paplašinātu atbildību par tekstilizstrādājumiem, lai ražotāji turpmāk būtu atbildīgi par savu produktu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi.

Soex, kas agrāk šķiro 100 000 tonnu lietotu apģērbu gadā un pārdod lietojamu apģērbu galvenokārt Austrumeiropā un Āfrikā, tagad saskaras ar finansiālām problēmām. Pēc rīkotājdirektora Freda Ponata domām, pielāgošanās biznesa modelim ir neizbēgama. Lai gan nepārstrādājams apģērbs bieži tiek pārdots kā izolācija, tas joprojām ir rentabls, taču tas ir ilgtermiņa risinājums.

Vietējā lietoto apģērbu kolekcija saskaras ar lieliem izaicinājumiem. Pozitīvos aspektus, piemēram, labi saglabājušos apģērbu, apavus, cepures, cepures un gultas veļu, kas ietilpst kolekcijā, aizēno palielinātais atkritumu daudzums konteineros un ar koronavīrusu saistīts ziedojumu samazinājums. Pat slapjam, stipri netīram vai bojātam apģērbam šeit nav vietas.

Jāskatās, vai jaunie pilsētas sakopšanas pasākumi Brēmenē nesīs augļus un vai lietoto preču tirgus varēs atkal stabilizēties. Izaicinājumi ir milzīgi. Tikai cieši sadarbojoties kolekcionāriem, politiķiem un pilsoņiem, veco apģērbu kolekciju Brēmenē var virzīt uz veiksmīga ceļa. Kurš to būtu domājis, ka tik daudz atbildības un efektivitātes var atrast vecos apģērbos?

Sīkāku informāciju par situāciju saistībā ar lietotā apģērba iznīcināšanu var atrast rakstos no butenunbinden, mdr un patērētāju aizsardzības forums.