Vācija krīzē: vēsturnieks aicina veikt steidzamas reformas!
Prof. Dr. Franks Trentmans analizē Vācijas pašreizējo krīzi un aicina uz drosmi veikt reformas. Sarunā ar Betīnu Tietjenu viņš pārrunā risinājumus.

Vācija krīzē: vēsturnieks aicina veikt steidzamas reformas!
Pašlaik Vācijā ir nepārprotama krīze. Vācu-britu vēsturnieks prof. Dr. Frenks Trentmans savā jaunajā grāmatā “Bloķētā republika” ir rūpīgi aplūkojis situāciju un sniedz svarīgu analīzi un vielu pārdomām. Saskaņā ar [ARD Mediathek] sniegto informāciju (https://www.ardmediathek.de/tv-programm/68f96a770412f5a5e46e522c) viņš intervijā ar moderatori Betinu Tietjenu apspriež izaicinājumus, ar kuriem saskaras Vācijas demokrātija. “Sarkanajā dīvānā” tiek aplūkotas sprādzienbīstamas tēmas, tostarp populisms, migrācija un ekonomika. Sarunu veidoja Mirjama Rumora Stefānijas Barenbergas redakcijas vadībā.
Trentmans uzsver, ka pašreizējās grūtības nav nepārvaramas, bet nopietnas. Viņš aicina uz lielāku drosmi reformām, pārliecību un pragmatismu. “Novirzīt nozīmē pārdomāt” – šī doma kā kopīgs pavediens caurvij viņa argumentāciju. Vēsturnieks savā grāmatā analizē, kā Vācija nokļuva šajā sarežģītajā situācijā, un izceļ demokrātijas stiprās un vājās puses, kā arī vācu piemiņas kultūru. Viņš saka, ka īpaši sabiedrības novecošanās un migrācija ir galvenie jautājumi, kas ir jāpievēršas rūpīgāk, lai rastu risinājumus (Fischer Verlage).
Sašķelta sabiedrība
Pašreizējā Kērbera fonda aptauja ir interesanta, jo liecina, ka uzticēšanās politikai manāmi samazinās. Vairāk nekā 60 procenti aptaujāto vēlētos, lai politiķiem būtu lielāka vara un vēlme sevi apliecināt, kas liecina par pieaugošu iedzīvotāju neapmierinātību. Daudzi cilvēki pieprasa, lai federālajai valdībai būtu lielākas rīcības iespējas krīzes situācijās. Tomēr vairākums, pilns 61 procents, stingri noraida jebkādu izpildvaras paplašināšanu bez parlamenta apstiprinājuma.
Bažas par demokrātiju atspoguļojas arī pašreizējās debates par federālās valdības rīcībspēju. Vairāk nekā 69 procenti aptaujas dalībnieku uzskata populismu par draudu mūsu demokrātiskajām struktūrām. Pastāv pārsteidzoša atšķirība starp vecuma grupām: lai gan 74 procenti vecāka gadagājuma iedzīvotāju populismu uztver kā draudu, tikai 60 procenti jaunāku cilvēku to uzskata tā. Aizraujoša ir arī reģionālā perspektīva, jo, ja 70 procenti rietumvāciešu uzskata populismu par risku, austrumos tas ir tikai 64 procenti.
Labklājība caur pragmatismu
Trentmans ir pārliecināts, ka Vācija var sasniegt vairāk, nekā tā domā. Vēsturiskajās pārdomās savā grāmatā viņš piedāvā starptautiskus salīdzinājumus un parāda, kā sociālās šķelšanās, īpaši izkropļotie tēli Austrumvācijā un Rietumvācijā, veicina polarizāciju. Viņš brīdina, ka ir nepieciešama pārdomāšana, lai rastu kopīgus risinājumus, un parāda iespējamos risinājumus, kas prasa ne tikai drosmi, bet arī gatavību reformēties.
Vācija atrodas krustcelēs, un politisko lēmumu pieņēmēju un katra pilsoņa ziņā ir noteikt nākotnes kursu. Profesora Dr. Frank Trentmann vēstījums, kuru vadīja Bettina Tītjena, mudina cilvēkus aktīvi piedalīties pārdomāšanā, lai demokrātija spētu izturēt mūsdienu izaicinājumus.