Hamburga uzdrošinās atsākt: parādu bremze atslābina ieguldījumus!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hamburga plāno konstitucionālās izmaiņas, lai atbrīvotu parādu bremzi, lai veicinātu ieguldījumus izglītībā un infrastruktūrā.

Hamburg plant Verfassungsänderungen zur Lockerung der Schuldenbremse, um Investitionen in Bildung und Infrastruktur zu fördern.
Hamburga plāno konstitucionālās izmaiņas, lai atbrīvotu parādu bremzi, lai veicinātu ieguldījumus izglītībā un infrastruktūrā.

Hamburga uzdrošinās atsākt: parādu bremze atslābina ieguldījumus!

Trešdien Hamburgā tika sperts nozīmīgs solis pretī parādu bremžu mazināšanai. Hamburgas pilsonība pirmajā lasījumā nobalsoja par konstitūcijas grozījumiem, kas ļaus federālajai zemei ​​paplašināt savu ikgadējo strukturālo apjomu jaunajam parādam līdz 0,35 procentiem no Vācijas IKP. Šis priekšlikums tika atbalstīts ar 104 balsīm, bet pret to balsoja tikai 10 deputāti. Apstiprinājumu sniedza ne tikai sarkanzaļā koalīcija, bet arī CDU un kreisie. Vienīgi AfD lēmumu noraidīja. Ar šo lēmumu tika panākts nepieciešamais divu trešdaļu vairākums konstitūcijas grozījumiem, par kuriem atkārtoti balsos otrajā lasījumā 16. jūlijā, kā NDR.

Plānotās izmaiņas ļaus Hamburgai mērķtiecīgi izmantot esošās finanšu iespējas investīcijām. Finanšu senators Andreass Dressels (SPD) pauda gandarījumu par panākto vienprātību un uzsvēra, ka jaunās iespējas investīcijām pētniecībā, izglītībā un tehnoloģiju pārnesē padarīs pieejamus līdz 400 miljoniem eiro gadā. Turklāt divpadsmit gadu periodā ik gadu būs 220 miljoni eiro, kas būs pieejami no 100 miljardu eiro liela īpaša fonda. Dressel vēlas nodrošināt, lai šie līdzekļi tiktu izlietoti saprātīgi.

Kopīgs mērķis

Vienošanās par parādu bremzes atvieglošanu nav nejaušība. Šis pasākums kļuva nepieciešams pēc tam, kad Vācijas Bundestāgs marta beigās nolēma mainīt pamatlikumu. Šīs izmaiņas ļauj federālajām zemēm veikt ikgadēju strukturālu aizņēmumu neatkarīgi no vispārējās ekonomiskās situācijas, kas ir ļoti svarīgi Hamburgai. Hamburgas mērs kopā ar CDU, SPD un Zaļo frakcijām lika noprast, ka investīcijas nevajadzētu izmantot īstermiņa, patēriņa pasākumiem, bet gan veidot pilsētas nākotni, ziņo. CDU Hamburga.

"Ar nepieciešamo skaidrību noteikumos mēs nodrošināsim arī Hamburgas finansiālās iespējas rīkoties," sacīja Tilo Kleibauers (CDU). Milan Pein (SPD) piebilda, ka infrastruktūras paplašināšanai būs izšķiroša nozīme turpmākajos gados. Šajā kontekstā Green Dennis Paustian-Döscher uzsvēra, cik svarīgi ir investīciju centrā likt klimata aizsardzību un izglītību. "Mums ir jāatrod līdzsvars starp nepieciešamajiem ieguldījumiem un finansiālo atbildību," sacīja Paustāns-Dēšers.

Ieskats nākotnē

Diskusija par parādu bremzi ir izraisījusi daudzus viļņus politiskajā vidē. Kritiķiem patīk tos uzskatīt par investīciju bremzēm laikā, kad ir nepieciešami lieli ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā. Zinātnieki, piemēram, prof. Dr. Salvatore Barbaro, norāda, ka pēdējo gadu kontekstā parādu bremzei ir bijusi arī apšaubāma ietekme. Ieviešana neizraisīja ievērojamu investīciju pieaugumu salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju. Turklāt radās zināma skepse attiecībā uz šo ierobežojumu pozitīvo ietekmi uz valsts sektoru, kā tas ir Valdības pētījumu ziņojums tiek prezentēts.

Līdz ar gaidāmo reformu Hamburgai tagad ir iespēja noteikt kursu uz nākotni vērstai finanšu stratēģijai. Ja lēmums tiks apstiprināts otrajā lasījumā 16.jūlijā, tas būs pagrieziena punkts pilsētai un tās finansiālajai varai turpmākajos gados. Iedzīvotāji var cerēt, ka šis solis radīs ne tikai parādu iespējas, bet arī jaunu impulsu nepieciešamajām investīcijām un inovācijām Hanzas pilsētā.