Garneļu zvejnieki Ziemeļjūrā: 20 miljoni eiro par izeju!

Garneļu zvejnieki Ziemeļjūrā: 20 miljoni eiro par izeju!

Jauns vējš pūš pāri Ziemeļjūrai! Ņemot vērā izaicinājumus, ko krabju zvejniecībai rada jūras vēja parku paplašināšana un aizsargājamo jūras teritoriju izveide, Federālā Lauksaimniecības ministrija ir izveidojusi atbalsta paketi. Federālā valdība piešķir iespaidīgus 20 miljonus eiro, lai atvieglotu tur strādājošo zvejnieku izkļūšanu no biznesa. Tas ir mēģinājums samazināt esošo garneļu laivu floti par aptuveni 30 procentiem un piedāvāt ekonomiskas perspektīvas zvejas uzņēmumiem reģionā.

Kā ziņo Moin.de, Vācijas ziemeļu garneļu zvejnieki ir pakļauti spiedienam. Daudzi zvejas rajoni vairs nav pieejami vēja parku būvniecības un no tā izrietošo jūras aizsardzības prasību dēļ. Federālais ministrs Aloizs Rainers uzsver, ka ilgtspējīgākas un efektīvākas zvejas sistēmas izveide ir būtiska. Mērķis ir uzlabot atlikušo zvejnieku situāciju un dot viņiem iespēju ekonomiski izdzīvot.

Jūras vēja parku ietekme

Vēja turbīnām ir galvenā loma Vācijas enerģijas ražošanā. 2024. gadā tās saražotu vairāk elektroenerģijas nekā vecās ar akmeņoglēm darbināmās elektrostacijas. Tas parāda, cik steidzama ir enerģētikas sistēmas pārstrukturēšana. Interesanti, ka pētījumi liecina, ka šīm cilvēka radītajām struktūrām var būt arī pozitīva ietekme uz jūras ekosistēmu. Pētnieki atklāja, ka vēja parki veicina bioloģisko daudzveidību, radot dzīvotni dažādām zivju sugām. Pētījums atklāj, ka zivis, piemēram, mencas un makreles, gūst labumu no jaunajiem biotopiem, padarot diskusiju par zvejniecības nākotni vēl interesantāku (Pētniecība un zināšanas1er).

Taču, neskatoties uz šīm iespējām, krabju zvejnieki saskaras ar ievērojamām problēmām. Jo īpaši Lejassaksijā tika konstatēts, ka nozvejas skaits samazinās. Ārvalstu kuteri izdara papildu spiedienu uz vietējiem zvejniekiem, kas vēl vairāk samazina ekonomisko situāciju. Finansēšanas programmas finanšu resursi tagad ir paredzēti, lai palīdzētu zvejniekiem pārorientēties profesionāli un atbrīvotu okeānus no nerentablām kuteru apkalpēm, kā [NDR](https://www.ndr.de/nachrichten/niedersachsen/oldenburg_ostfriesland/bund-lockt-nordsee-krabbenfischer-mit-kuttereg,0bbenfischer-mit-kuttereg,10 ziņojumi.

Kopumā tas ir solis pareizajā virzienā daudzām zivsaimniecībām, pat ja tas ir saistīts ar sarežģītu lēmumu. Zvejas flotes restrukturizācija tiek uzskatīta par steidzami nepieciešamu, lai mazāk kuteru nodrošinātu atlikušo uzņēmumu ekonomisko bāzi. Situācija Ziemeļjūrā joprojām ir aizraujoša un noteikti radīs satraukumu nākamajos gados.