35 gadi pēc apvienošanās: Schwesig aplūko MV veiksmes stāstu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Mēklenburga-Priekšpomerānija svin 35 gadus pēc atkalapvienošanās: atskatoties uz panākumiem, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām.

Mecklenburg-Vorpommern feiert 35 Jahre nach der Wiedervereinigung: Rückblick auf Erfolge, Herausforderungen und Zukunftsperspektiven.
Mēklenburga-Priekšpomerānija svin 35 gadus pēc atkalapvienošanās: atskatoties uz panākumiem, izaicinājumiem un nākotnes perspektīvām.

35 gadi pēc apvienošanās: Schwesig aplūko MV veiksmes stāstu!

2025. gada 3. oktobrī Mēklenburga-Priekšpomože atskatīsies uz 35 gadiem kopš atkalapvienošanās. Šajā nozīmīgajā dienā, kas tiek atzīmēta kā Vācijas vienotības diena, valsts premjerministre Manuela Švesiga pārdomā pēdējo gadu izaicinājumus un sasniegumus. "Es joprojām atceros to 1990. gada dienu, kas bija pagrieziena punkts daudzu cilvēku dzīvēs," viņa saka, aprakstot savu pieredzi Zīlovā, Brandenburgā, kur viņa pati piedzīvoja savas ģimenes prieku un rūpes. Vecāku bailes par darba situāciju viņai piemīt vēl šodien. Viņas tēvs kļuva bezdarbnieks, un šī pieredze vairoja viņas cieņu pret cilvēkiem, kas piedzīvoja šo satricinājumu. Nordkurier ziņo.

Švesigs uzsver, ka 3. oktobris ne tikai atzīmē Vācijas vienības dienu, bet arī aizēno Mēklenburgas-Priekšpomerānijas valsts gadadienu. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, viņa saskata pozitīvās pārmaiņas, kas notikušas pēdējo 35 gadu laikā. Valsts iekšzemes kopprodukts ir pieaudzis no 14 līdz 61 miljardam eiro, savukārt bezdarbs ir samazināts no 20 procentiem līdz nepilniem 10 procentiem.

Progress un izaicinājumi

Attiecībā uz vidējiem ienākumiem premjers ir gandarīts, ka tie pieauguši no 11 000 eiro līdz gandrīz 40 000 eiro. "Šī attīstība ir pierādījums mūsu ekonomikas spēkam," saka Švesigs. Pozitīvi attīstījušās lauksaimniecības un tūrisma nozares, kā arī lauku apvidi, kuros ieplūdušas mērķtiecīgas investīcijas. Valstī ar 2000 kilometru garu Baltijas jūras piekrasti un lielu skaitu ezeru un dabas parku galvenā nozīme ir vides aizsardzībai un darba vietu radīšanai. Vācu vienotības diena informēja.

Schwesig pievēršas arī vēja enerģijas izmantošanai, kas pēdējos gados ir plaši apspriesta. Tas aicina iedzīvotājus palielināt finansiālo līdzdalību vēja enerģijas projektos un veicināt jūras vēja parku izveidi. "Mums ir vajadzīgs enerģētikas ceļvedis, kas ietver cilvēkus un ir ilgtspējīgs," viņa skaidro. Emigrācija, kas bija liela problēma 90. gados, tagad ir apstājusies. Pateicoties bezmaksas dienas aprūpei, tagad ir pievilcīgāki apstākļi jaunajām ģimenēm. Wikipedia piedāvā detalizētu pārskatu.

Kultūra un izglītība kā pievilcības punkti

Valsts kultūras daudzveidība atspoguļojas ne tikai iespaidīgajā ķieģeļu arhitektūrā un daudzajās pilīs, bet arī neskaitāmajos muzejos un teātros, kas piesaista gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus. Jo īpaši Greifsvaldes un Rostokas universitātes, kas ir vienas no vecākajām pasaulē, ir nozīmīgas izglītības iestādes un pētniecības un inovāciju magnēti.

"Mums ir dzīva kultūras aina ar festivāliem un pasākumiem, kas pulcē cilvēkus. Brīvprātīgais darbs un sociālā saliedētība šodien ir svarīgāka nekā jebkad agrāk," uzsver Švesigs un cer uz turpmāku mierīgu un demokrātisku attīstību sabiedrībā. Viņai pat ir lieli nākotnes plāni: "Es vēlētos, lai 2040. gada olimpiskās spēles notiktu Vācijā, īpaši Rostokā-Varnemindē."

Noslēgumā jāsaka, ka Mēklenburga-Priekšpomerānija pēdējo 35 gadu laikā ir ne tikai ekonomiski attīstījusies, bet arī saglabājusi savu kultūras identitāti un dabas skaistumu. "Mēs saskaramies ar jauniem izaicinājumiem, bet esmu optimistisks, ka mēs atradīsim pareizo ceļu," secina Švesigs.