Trauksmes noskaņojums Mēklenburgā-Priekšpomerānijā: pašvaldības cīnās ar miljardu vērtu deficītu!

Trauksmes noskaņojums Mēklenburgā-Priekšpomerānijā: pašvaldības cīnās ar miljardu vērtu deficītu!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā naudas trūkums aizēno pašvaldības finanšu ainavu. Kā ziņo NDR, pašvaldības reģistrē nopietnu miljonu deficītu, kas arvien vairāk kļūst par galveno izaicinājumu. Zemie nodokļu ieņēmumi, pēdējās tautas skaitīšanas rezultāti un izmaksu kāpums radījuši satraucošu tendenci: pēc astoņu gadu pārpalikuma 2023. gadā pašvaldību budžeti pirmo reizi nonāca deficītā, deficītam 2024. gadā pieaugot līdz pārsteidzošiem 280 miljoniem eiro.

Pilsētu un pašvaldību asociācijas priekšsēdētājs Tomass Beijers ceļ trauksmi un steidzami aicina uz sarunām ar štata valdību. Pašreizējā finanšu situācija tiek raksturota kā nestabila. Šķiet, ka trūkst naudas, kas nozīmē, ka daudzi būvniecības projekti ir jāaptur un pašvaldības sāk samazināt brīvprātīgos pabalstus.

Pieaug izmaksas un samazinās piešķīrumi

Šai satraucošajai finansiālajai situācijai ir daudz iemeslu. Pieaugošie personāla izdevumi un lielāki sociālie pabalsti rada papildu slogu kasei, savukārt ienākumi samazinās. Nesenā tautas skaitīšana atklāja arī ievērojami mazāku iedzīvotāju skaitu, kā rezultātā ir samazinājies finansējuma piešķīrums. Paredzams, ka galvenie piešķīrumi no valsts samazināsies par trešdaļu - no 1019 eiro uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā līdz tikai 756 eiro 2025.gadā.

Lai to izgaismotu, uzskatiet, ka vidējais piešķīrums uz vienu Vācijas iedzīvotāju ir 520 eiro. Līhovas-Danenbergas rajonā pašvaldības saņem pat lielāko piešķīrumu — 916 eiro uz vienu iedzīvotāju. Šie līdzekļi ir būtiski administratīvā budžeta izdevumu vispārējai finansēšanai, savukārt pašvaldību ieņēmumus galvenokārt veido vietējās nodevas un nodokļi.

Kopienu tiesības un tiesas prāvas

Dažas pašvaldības jau ir vērsušās tiesā pret tautas skaitīšanas dēļ samazinātajām dotācijām. Šis ir vairāku posmu process, kurā pašvaldībām ir jāpielāgo savas finanses. Pastāvīgās izmaksas par bezmaksas dienas aprūpes centriem, kas vecākiem neko nemaksā kopš 2020. gada, valstij un pašvaldībām veido aptuveni vienu miljardu eiro gadā.

Arī Grēvesmīlenas mērs Larss Prālers aicina samazināt birokrātiju un iestājas par maksas ieviešanu 50 eiro apmērā par dienas aprūpes vai pēcskolas vietu. Šie pasākumi varētu palīdzēt kontrolēt pieaugošās izmaksas, taču diskusijas par finanšu shēmu nebūt nav beigušās.

Diskusijas raisa arī solītais “investīciju pastiprinātājs”, jo pastāv bažas, ka tas varētu radīt jaunas nodokļu bedres. Līdz ar to pašvaldības saskaras ar sarežģītu uzdevumu: līdzsvarot nepieciešamos ieguldījumus un saspringtā budžeta ievērošanu.

Dramatiskā finansiālā situācija Mēklenburgā-Priekšpomerānijā vēlreiz parāda, cik svarīga pašvaldībām ir sabalansēta budžeta pārvaldība. Tas skaidri parāda, ka reģiona nākotnei "kaut kas notiek", un štata valdībai tagad ir jābūt radošam, lai lietas mainītu.