Šveice cenšas panākt mieru: tiek pieprasīta armēņu atgriešanās Kalnu Karabahā!

Šveice cenšas panākt mieru: tiek pieprasīta armēņu atgriešanās Kalnu Karabahā!

Nozīmīgs solis ceļā uz ieilgušā konflikta atrisināšanu starp Armēniju un Azerbaidžānu šodien tika parakstīts Baltajā namā iniciētais miera līgums. Christian Solidarity International (CSI) pauda gandarījumu par šo progresu un tagad aicina īstenot Šveices miera iniciatīvu Kalnu Karabahas reģionā. Vienošanos parakstīja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans un Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, un tas iezīmē pagrieziena punktu abu valstu saspīlētajās attiecībās. CSI ļoti atzinīgi vērtē šo vienošanos, kas tapusi intensīvu diplomātisko pūliņu rezultātā ASV prezidenta Donalda Trampa aizgādībā. Dr. Džons Eibners, CSI prezidents, apsveica Trampu ar panākumiem starpniecības darbā.

Vairāk nekā 120 000 pārvietoto armēņu steidzami gaida atgriešanos savā dzimtenē, un Šveices iniciatīva aicina šo atgriešanos padarīt par stabila miera plāna neatņemamu sastāvdaļu. Vienlaikus Šveices parlaments valdībai ir devis mandātu organizēt miera forumu starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahas tautas pārstāvjiem. Šveices Miera iniciatīvas līdzpriekšsēdētāji Stefans Millers-Altermats un Ērihs Vontobels uzsvēra, ka bez armēņu atgriešanās nav iespējams panākt ilgstošu mieru.

Miera procesa fons

Baltā nama sanāksme, kurā tika parakstīts miera līgums, ne tikai pulcēja abus valstu vadītājus, bet arī bija nozīmīgs stratēģisks solis ceļā uz jauna tirdzniecības ceļa – “Trampa ceļa starptautiskajam mieram un labklājībai” (TRIPP) izveidi. Ar šo maršrutu Azerbaidžānai paredzēts nodrošināt piekļuvi tās Nahičevanas eksklāvam caur Armēnijas teritoriju, un ir paredzēts, ka pirmās sarunas par to sāksies nākamnedēļ. Tramps šo brīdi nosauca par vēsturisku soli un uzsvēra, ka viņi "beidzot ir panākuši mieru".

Alijevs šo dienu nosauca par soli ceļā uz "mūžīgo mieru Kaukāzā", savukārt Pašinjans vienošanos nosauca par "nozīmīgu pavērsiena punktu". Šie skaidrojumi kontrastē ar spriedzi, kas joprojām valda. Neskatoties uz vienošanos, starp abām valstīm joprojām nav noslēgts galīgais miera līgums, un Armēnijas iekšpolitiskā situācija joprojām ir saspringta. Pašinjans ir pretrunīgs, un Azerbaidžāna turpina spiedienu uz Erevānu, tostarp pieprasa izmaiņas konstitūcijā.

Reģionālās atbildes un izaicinājumi

Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktam ir vēsturiskas saknes, kas sniedzas līdz Padomju Savienības sabrukumam. Kalnu Karabahu, kas saskaņā ar starptautiskajām tiesībām pieder Azerbaidžānai, līdz 2023. gada rudenim kontrolēja etniskie armēņi. Pēc tam, kad Azerbaidžāna to atkaroja, vairāk nekā 100 000 cilvēku pameta reģionu. Azerbaidžāna var paļauties uz militāro pārākumu un atbalstu no naftas un gāzes eksporta, kā arī no Turcijas un Krievijas.

Jaunā koridora maršruta izredzes jau sen ir bijušas pretrunīgas, taču jaunā līguma mērķis ir veicināt tirdzniecību bez konfliktiem reģionā. Šis solis tiek uzskatīts arī par ASV mēģinājumu nostiprināt savu ģeopolitisko ietekmi, savukārt Krievija, Armēnijas bijusī aizsargājošā vara, uzskata šo vienošanos par stratēģisku sakāvi. Irāna pauž bažas par iespējamo teritoriālo ietekmi. Ķīlnieku sagrābšana joprojām ir vēl viena svarīga problēma, jo Azerbaidžānā joprojām ir ieslodzīti vairāki desmiti armēņu ieslodzīto.

Rezumējot, atliek redzēt, kā turpmāko nedēļu un mēnešu politiskā attīstība ietekmēs mieru reģionā. Skaidri koncentrējoties uz pārvietoto armēņu atgriešanās procesu un miera stabilitāti, vēl ir daudz darāmā. Kā uzsver CSI, stabilu mieru un pozitīvu attīstību var panākt tikai tad, ja tiek sperti konkrēti soļi.

Sīkāku informāciju par šo tēmu var atrast ziņojumos no Preses portāls un SRF.