Šveice uzsāk miera iniciatīvu par Karabahas armēņu atgriešanos

Šveice uzsāk miera iniciatīvu par Karabahas armēņu atgriešanos

Kas notiek Dienvidkaukāzā? Šis jautājums šobrīd skar ne tikai politiku un diplomātiju, bet arī daudzus cilvēkus, kuri aizbēguši no reģiona un vēlētos atgriezties. Pašlaik Šveicē notiek centieni izveidot miera forumu Azerbaidžānas pārvietotajiem Kalnu Karabahas armēņiem. To ierosināja dažādi Šveices parlamentārieši, un atbalsts šai iniciatīvai pieaug, ziņo presseportal.ch.

Nacionālais padomnieks Ērihs Vontobels (EDU, ZH) ir aicinājis federālo valdību uzņemties aktīvāku lomu starptautiska miera foruma izveidē. Mērķis: veicināt atklātu dialogu starp Azerbaidžānu un aptuveni 100 000 pārvietoto Karabahas armēņu pārstāvjiem. Šajā kontekstā Vontobels brīdināja, ka Šveice kā Ženēvas konvenciju depozitārija nevar stāvēt dīkā. Savukārt Federālo padomi kritizē Coalition Suisse Internationale (CSI) par tās “izmisuma signāliem” attiecībā uz parlamenta mandātu īstenošanu.

Miera forums: cerību stars Reinzemiešiem?

Komitejas “Šveices Miera iniciatīva Kalnu Karabahā” izveide 2025. gada maija beigās, ko veica 19 Nacionālās un Valstu padomes locekļi, tika uzskatīta par svarīgu soli pārvietoto iedzīvotāju atgriešanās veicināšanā. CSI rīkotājdirektors Saimons Brehbīls uzsver, ka kristiešu armēņu izraidīšana ir ne tikai humanitārs, bet arī starptautisko tiesību jautājums. Atgriešanās jautājums ir galvenā problēma ne tikai tiem, kurus skārusi konflikts, bet arī visai starptautiskajai sabiedrībai.

Atbalsts Miera forumam pārsniedz politiskās nometnes. Piemēram, nacionālais padomnieks Nikolass Valders (zaļie, GE) atbalstīja ierosinājumu, kas jāiesniedz 2024. gada 19. septembrī, un atsaucās uz draudzību ar Armēnijas iedzīvotājiem. Turklāt federālā prezidente Viola Amherda uzsvēra nepieciešamību aizsargāt repatriantu tiesības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas vēl vairāk uzsver steidzamos aicinājumus Šveicei aktīvi piedalīties sarunās.

Status quo un perspektīvas

Līdz šim Azerbaidžāna nav izrādījusi vēlmi sadarboties ar Kalnu Karabahas armēņu atgriešanos. Brehbīls brīdina par iespējamu eskalāciju, ja tas netiks ņemts vērā. 120 000 Karabahas armēņu izraidīšana 2023. gada rudenī tiek plaši uzskatīta par nopietnu starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu. Tomēr Nacionālās padomes balsu vairākums liecina, ka Šveices politikā ir vēlme uzņemties atbildību un koncentrēties uz mieru un dialogu.

Kaukāza konflikts, kura saknes meklējamas padomju tautības politikā un patvaļīgā robežu demarkācijā, liecina par starptautisko organizāciju nespēju rīkoties savlaicīgi. Tieši tāpēc pašreizējā Dienvidkaukāza iniciatīva ir vēl svarīgāka. Ja Šveice izveidos forumu, tas varētu būt pirmais solis ceļā uz mierīgu risinājumu, kurā ņemtas vērā atgriežamo personu vajadzības. Politiskā griba un dialogs galu galā var veidot tiltus, kas nodrošina atgriešanos un mieru. Joprojām ir jāredz, kā šie notikumi attīstīsies.