Šveice sāk miera iniciatīvu par Karabach armēņu atgriešanu

Šveice sāk miera iniciatīvu par Karabach armēņu atgriešanu

Binz, Schweiz - Kas notiek dienvidu koksā? Šis jautājums šobrīd ir saistīts ne tikai ar politiku un diplomātiju, bet arī daudziem cilvēkiem, kuri ir aizbēguši no reģiona un vēlas atgriezties. Pašlaik Šveicē ir vēlmes izveidot miera forumu kalnu karabahu armēņiem, kurus pārvietoja Azerbaidžāna. To ierosināja dažādi Šveices parlamentārieši, un pieaug atbalsts iniciatīvai, jo presePortal.ch.

Nacionālais padomes loceklis Erich Vontobel (EDU, ZH) ir lūdzis federālo valdību aktīvāk rūpēties par starptautiska miera foruma izveidi. Mērķis: veicināt atklātu dialogu starp Azerbaidžānu un cilvēku pārstāvjiem aptuveni 100 000 pārvietoto karabaha armēņu pārstāvjiem. Šajā kontekstā Vontobels brīdināja, ka Šveice kā Ženēvas konvenciju atkritumu poligona stāvoklis nevar stāvēt. No otras puses, federālo padomi kritizē koalīcija Suisse Internationale (CSI) par tās "atturīgajiem signāliem", lai īstenotu parlamentāros rīkojumus.

Friedensforum: Cerības stars Rinzemei?

Bergkarabaha komitejas "Šveices miera iniciatīvas pamats 2025. gada maija beigās 19 Nacionālās un Valsts padomes locekļi tika uzskatīti par svarīgu soli, lai virzītu pārvietoto iedzīvotāju atgriešanu. CSI rīkotājdirektors Simons Brečbühls uzsver, ka kristiešu armēņu izraidīšana ir ne tikai humānā stāvoklī, bet arī starptautisko tiesību jautājums. Atgriešanās tēma ir galvenā problēma ne tikai tiem, kurus skārusi konflikts, bet arī visa starptautiskā sabiedrība.

Atbalsts miera forumam var būt politiskā nometnē. Piemēram, nacionālais padomes loceklis Nikolā Valders (Greens, GE) atbalstīja priekšlikumu, kas jāiesniedz 2024. gada 19. septembrī un atsaucās uz draudzību ar Armēnijas iedzīvotājiem. Turklāt federālais prezidents Viola Amherds uzsvēra nepieciešamību aizsargāt atgriešanās tiesību tiesības saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, kas vēl vairāk uzsver steidzamās prasības pēc aktīvas līdzdalības Šveicē sarunās.

status quo un perspektīva

Līdz šim Azerbaidžāna ir palaidusi garām vēlmi sadarboties, lai atgrieztu Bergkarabach armēņus. Brechbühl brīdina par iespējamu eskalāciju, ja tas būtu nepamanīts. 120 000 Karabach armēņu izraidīšana 2023. gada rudenī parasti tiek uzskatīta par nopietnu humāno starptautisko tiesību pārkāpumu. Tomēr vairākums Nacionālās padomes balsu liecina, ka griba ir Šveices politikā, lai uzņemtu atbildību un izmantotu mieru un dialogu.

Kaukāza konflikts, kura saknes ir padomju tautības politikā un patvaļīgās robežās, parāda starptautisko organizāciju nespēju rīkoties savlaicīgi. Tas ir tieši tas, kas padara pašreizējo iniciatīvu Dienvidkaukāzam vēl svarīgāku. Ja Šveice izveido forumu, tas varētu būt pirmais solis pretī mierīgam risinājumam, kurā ņem vērā atgriešanās dalībnieku vajadzības. Galu galā politiskā griba un dialogs var padarīt tiltus, kas ļauj atgriezties un mieru. Atliek redzēt, kā šīs norises tiek veidotas.