Nāvējoši sprādzieni Teherānā: Izraēlas uzbrukums rada haosu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Izraēla 2025. gada 13. jūnijā veic preventīvu triecienu pret Irānu. Tam seko sprādzieni Teherānā, daudzi nāves gadījumi un starptautiska reakcija.

Israel führt am 13.06.2025 einen Präventivschlag gegen den Iran durch. Explosionen in Teheran, zahlreiche Todesopfer und internationale Reaktionen folgen.
Izraēla 2025. gada 13. jūnijā veic preventīvu triecienu pret Irānu. Tam seko sprādzieni Teherānā, daudzi nāves gadījumi un starptautiska reakcija.

Nāvējoši sprādzieni Teherānā: Izraēlas uzbrukums rada haosu!

Dramatiskā eskalācijā Tuvajos Austrumos Izraēla šodien veica preventīvu triecienu pret Irānu, kā rezultātā Teherānas apgabalā notika daudzi sprādzieni. Šie notikumi ir ne tikai militārs akts, bet arī milzīgs diplomātisks solis, kas iekustina visus Tuvos Austrumus. Saskaņā ar ziņojumiem no bija daudz zaudējumu. Bojāgājušo vidū ir augsta ranga militārpersonas, tostarp Irānas Revolucionārās gvardes virspavēlnieks ģenerālmajors Hoseins Salami un Irānas bruņoto spēku štāba priekšnieks. Vismaz 78 cilvēki tika nogalināti un vēl 329 tika ievainoti.

Saskaņā ar Izraēlas valdības teikto, šī uzbrukuma iemesli ir gaidāmā Irānas kodolprogrammas slēgšana, kas tagad tiek klasificēta kā "punkts, no kura nav atgriešanās". Izlūkdienesti liecina, ka Irāna varētu slepeni strādāt pie kodolbumbas izstrādes. Jans Buse no Minhenes Bundesvēra universitātes skaidro, ka Irāna spēj nodrošināt pietiekami daudz augsti bagātināta urāna līdz pat desmit kodolbumbām, taču tai vēl nav funkcionējošas bumbas. Bagātināšanas līmeni par 60 procentiem dažu dienu laikā varētu palielināt līdz 90 procentiem, kas būtu ļoti svarīgi atombumbas izgatavošanai. To apstiprināja arī informācija no SAEA, kas ziņoja par neseno bagātinātā urāna palielināšanos Irānā. ZDF

Starptautiskās reakcijas un sekas

Reakcijas uz Izraēlas uzbrukumu nav ilgi jāgaida. Irāna jau ir paziņojusi par atriebību un aicinājusi sasaukt ANO Drošības padomes ārkārtas sēdi. Francijas prezidents Emanuels Makrons apliecināja Izraēlas tiesības uz pašaizsardzību, taču vienlaikus aicināja uz deeskalāciju. Savukārt Irāna ir slēgusi gaisa telpu civilajiem lidojumiem, un Jemenas huti ir kritizējuši uzbrukumus, kas, iespējams, rada papildu spriedzi.

ASV no uzbrukuma norobežojusies. Valsts sekretārs Marko Rubio lika saprast, ka ASV nav iesaistītas operācijā. Taču ASV prezidents Donalds Tramps uzbrukumu raksturoja kā "ļoti veiksmīgu" un jau plāno sarunas ar Izraēlas premjerministru Netanjahu. Tas varētu ietekmēt arī turpmāko sarunu stratēģiju par Irānas kodolprogrammu. Tramps cer, ka Irāna pēc šīm agresijām atgriezīsies pie sarunu galda, taču eksperti to vērtē kritiski. Bonnas universitātes politologs Ulrihs Šlijs brīdina, ka militārie uzbrukumi var tikai aizkavēt Irānas kodolprogrammu, bet nevar to apturēt. ZDF

Nemierīga perspektīva

Izraēlas drošības dienests ir slēdzis visas vēstniecības un konsulātus visā pasaulē un sagaida iespējamu Irānas atriebību tuvākajā nākotnē. Izraēlā sabiedriskā dzīve ir gandrīz apstājusies. Slimnīcas tiek pārvietotas uz aizsargājamām teritorijām, un tiek pastiprināta apsardze Izraēlas objektos ārvalstīs, lai sagatavotos iespējamiem uzbrukumiem. Šajā saspringtajā situācijā daudzi eksperti jautā, kādā virzienā konflikts attīstīsies un vai Irāna var mēģināt aktīvi mobilizēt proirāniskos kaujiniekus Irākā un citos reģionos. ZDF

Šajā kritiskajā situācijā ir skaidrs, ka konfliktam ir ne tikai militāra, bet arī dziļa politiska dimensija, ko veido starptautiski līgumi un vēsturiski lēmumi. ZDFinfo dokumentālā filma “Irāna un bumba” sniedz ieskatu Irānas kodolprogrammas attīstībā un politiskajās tendencēs, kas ir veicinājušas pašreizējo situāciju. Arī atbalsts no Eiropas puses tiek kritiski izskatīts, un šķiet, ka tas palielina jautājuma sarežģītību. Preses portāls