Nāvējoši sprādzieni Teherānā: Izraēlas uzbrukums rada haosu!

Nāvējoši sprādzieni Teherānā: Izraēlas uzbrukums rada haosu!

Teheran, Iran - Dramatiskā eskalācijā Tuvajos Austrumos Izraēla tagad ir veikusi preventīvu streiku pret Irānu, kas Teherānas apgabalā izraisīja daudzus sprādzienus. Šie procesi ir ne tikai militārs akts, bet arī milzīgs diplomātiskais solis, kas liek kustībā visu Tuvo Austrumu. Saskaņā ar ziņojumiem no nau bija daudz zaudējumu. Mirušo vidū ir augstas pakāpes militārpersonas, ieskaitot Irānas revolucionāro sargu komandieri, ģenerālmajoru Hosseinu Salami un Irānas spēku štāba priekšnieku. Tika nogalināti vismaz 78 cilvēki un vēl 329 ievainoti.

Saskaņā ar Izraēlas valdības teikto, šī uzbrukuma iemesli ir gaidāmā Irānas kodolprogrammas noslēgumā, kas tagad tiek klasificēta kā “atgriešanās punkts”. Slepenā dienesta informācija nosaka, ka Irāna var slepeni strādāt pie atombumbas attīstības. Jans Busse no Bundeswehr Universitātes Minhenes skaidro, ka Irāna spēj nodrošināt pietiekami daudz augstu bagātinātu urānu līdz desmit atombumbām, bet joprojām nav operatīvas bumbas. Bagātināšanas līmeni 60 procentos dažās dienās varētu palielināt līdz 90 procentiem, kas būtu izšķirīgi atombumbas ražošanā. To apstiprināja arī IAEA informācija, kas nesen ziņoja par bagātinātā urāna palielināšanos Irānā.

starptautiskas reakcijas un sekojiet

Reakcijas uz Izraēlas uzbrukumu nav ilgi gaidāmas. Irāna jau ir paziņojusi par atriebību un pieprasījusi ANO Drošības padomes steidzamības sanāksmi. Francijas prezidents Emanuels Makrons apstiprināja Izraēlas tiesības uz pašpārliecinātību, bet tajā pašā laikā aicināja uz de -esckalāciju. Apmaiņā pretī Irānas gaisa telpa bloķēja civilos lidojumus, un Huthi Jemenā kritizēja uzbrukumus, kas varētu izraisīt iespējamu turpmāku spriedzi.

Amerikas Savienotās Valstis ir norobežojušās no uzbrukuma. Ārlietu ministrs Marco Rubio skaidri pateica, ka Amerikas Savienotās Valstis nav iesaistītas operācijā. Bet ASV prezidents Donalds Trumps uzbrukumu raksturoja kā "ļoti veiksmīgu" un jau plāno sarunas ar Izraēlas premjerministru Netanjahu. Tas varētu ietekmēt arī turpmāko sarunu stratēģiju saistībā ar Irānas kodolprogrammu. Trumps cer, ka Irāna atgriezīsies pie sarunu tabulas pēc šīs agresijas, bet eksperti to redz kritiski. Bonnas universitātes politologs Ulrihs Šlijs brīdina, ka militārie uzbrukumi var tikai aizkavēt Irānas kodolprogrammu, bet neapstājas.

nemierīgs skats

Izraēlas drošības dienests ir slēdzis visus ziņojumus un konsulātus visā pasaulē un sagaida, ka Irāna tuvākajā laikā atriebsies. Izraēlā sabiedriskā dzīve gandrīz ir apstājusies. Slimnīcas tiek pārvietotas uz aizsargājamām teritorijām, un Izraēlas iestāžu drošība ārzemēs tiek pastiprināta, lai būtu gatava iespējamiem uzbrukumiem. Šajā saspringtajā situācijā daudzi eksperti uzdod jautājumu, kādā virzienā konflikts attīstīsies un vai Irāna var mēģināt aktīvi mobilizēt pro-iraq un citus reģionus. Šīs kritiskās situācijas vidū kļūst skaidrs, ka konfliktam ir ne tikai militārs, bet arī padziļinātas politiskās dimensijas, kuras raksturo starptautiski nolīgumi un vēsturiski lēmumi. Zdfinfo dokumentālā filma "Irāna un bumba" piedāvā atklāt ieskatu Irānas kodolprogrammas attīstībā un politiskajās straumēs, kas ir veicinājušas pašreizējo situāciju. Arī Eiropas puses atbalsts ir kritiski izcelts, un, šķiet, tas pastiprina tēmas sarežģītību.