Atkritumu poligons Rozenovā: atkritumu krīze vai klimata aizsardzība? Jauni izaicinājumi!

Atkritumu poligons Rozenovā: atkritumu krīze vai klimata aizsardzība? Jauni izaicinājumi!

Rozenovas pašvaldībā, Mēklenburgas ezeru apgabalā, pašlaik viss ir saistīts ar atkritumu apglabāšanu un klimata aizsardzības sprādzienbīstamo jautājumu. Vietējam poligonam, ko pārvalda Ostmecklenburgisch Vorpommerschen Vernutz- und Deponie GmbH (OVVD), ir bijusi galvenā loma atkritumu apsaimniekošanā kopš poligonu likuma ieviešanas 2005. gada 1. jūnijā. Šī likuma mērķis ir samazināt kaitīgās siltumnīcefekta gāzes no atkritumiem, kas ir ļoti svarīgi reģionam. Katru gadu Rozenovā nonāk vairāk nekā 200 000 tonnu sadzīves atkritumu, no kuriem tikai aptuveni 40 procenti tiek apglabāti poligonos. Aptuveni 20 procenti sadzīves atkritumu, īpaši koksne un metāli, tiek atgriezti aprites ekonomikā, bet atlikušie 40 procenti, galvenokārt plastmasa, tiek sadedzināti.

Tas ir labs bizness, taču situācijai ir arī savas ēnas puses. Vidēji brīvprātīgie ugunsdzēsēji uz poligonu ugunsgrēkiem reaģē deviņas reizes gadā, un šī tendence pieaug. Īpaši problemātiska ir nepareiza litija jonu akumulatoru utilizācija, kas arvien vairāk izraisa šos ugunsgrēkus. Tēma, kas diemžēl ir ne tikai aktuālāka nekā jebkad agrāk Rozenovā, bet arī rada trauksmi visā Vācijā.

Akumulatoru pārstrādes un atpakaļņemšanas pienākumi

Atkritumu apsaimniekošana ir īpaši grūta saistībā ar jauno pienākumu ņemt atpakaļ baterijas. Vācijā kopumā ir aptuveni 3309 pārstrādes centri, taču tikai 150 no tiem ir aprīkoti noteikta veida akumulatoru drošai uzglabāšanai. Kā Remondis Saskaņā ar ziņojumiem sadzīves atkritumu apglabāšanas pakalpojumu sniedzēji saskaras ar milzīgām problēmām pieaugošā atkritumu apjoma dēļ. Rodas jautājumi par kvalificētu personālu un stabilām risinājumu koncepcijām.

Ir izskanējuši arī kritikas punkti, īpaši no Vācijas Pilsētu un pašvaldību asociācijas, kas aicina izveidot elastīgu ražotāju organizāciju. Jaunais atgriešanas pienākums ne tikai rada paaugstinātu ugunsgrēka risku, kā uzsver HDE vides speciāliste Stefanie Stadie, bet arī uzliek lielu slogu atkritumu apglabāšanas uzņēmumu resursiem.

Ieskats nākotnē: baterijas un mobilitāte

Ja paskatās ārpus valstu robežām, jūs varat redzēt vēl vienu pārmaiņu aspektu, kas saistīts ar baterijām. No 2035. gada ES vairs nedrīkstēs reģistrēt jaunas automašīnas ar benzīna vai dīzeļdzinējiem. Elektromotori ir pieprasīti, un līdz ar to arī ilgtspējīgu litija jonu akumulatoru izstrāde. Šī tehnoloģija prasa progresīvus materiālus, kuru pārstrāde šobrīd prasa daudz pūļu. Fraunhofers parāda, kā tādu pētījumu projektu kā “Kolibri” mērķis ir uzlabot šo akumulatoru vides līdzsvaru un nodrošināt klimatam draudzīgu mobilitāti.

Izaicinājums ir šāds: kā šo tehnoloģiju var attīstīt tālāk, lai tā kalpošanas laika beigās būtu pilnībā pārstrādājama? Ikgadējā vides novērtējuma koncepcijas un atkarības no izejvielām samazināšana šobrīd uzņem apgriezienus un parāda, ka ceļš uz tīrāku nākotni prasa sabiedrības un ekonomikas pūles.

Kopumā Rozenovas poligons ir ne tikai vieta atkritumu apglabāšanai, bet arī atkritumu apsaimniekošanas pārmaiņu simbols. Ieguldot lielas investīcijas jaunās šķirošanas un puves ražotnēs, pazīmes liecina par progresu. Un pat tad, ja izaicinājumi ir lieli, šis ir labs piemērs tam, kā var saskaņot ekoloģisko atbildību un ekonomisko realitāti.