Vācija kļūst par naudas atmazgāšanas paradīzi: Ziemeļvācijas solis pret to cīnīties!

Vācija kļūst par naudas atmazgāšanas paradīzi: Ziemeļvācijas solis pret to cīnīties!

Tiek lēsts, ka Vācijā katru gadu no noziedzīgiem darījumiem tiek “atmazgāti” aptuveni 100 miljardi eiro. Tēma, kas ir ne tikai karsti apspriesta politiskajā arēnā, bet ir arī ļoti liela sabiedrības uzmanības lokā. Saskaņā ar to Ziemeļu kurjers Vācija tiek uzskatīta par naudas atmazgāšanas paradīzi. Īpaši smagi cietusi ir Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālā zeme, kas aicina veikt mērķtiecīgus pasākumus finanšu noziegumu apkarošanai.

Koalīcijas līgumā federālā valdība solīja izlēmīgi rīkoties pret naudas atmazgāšanu un finanšu noziegumiem. Plānotie pasākumi ietver federālo kompetenču apvienošanu un uzlabotu apmaiņu un sadarbību starp federālo un štatu valdībām. Tas ietver arī sadarbību ar valsts un starptautiskām organizācijām, kā arī Eiropas uzraudzības iestādi AMLA.

Koordinācija ziemeļos

Īpaši nedroša situācija ir Vācijas ziemeļos. Ziemeļvācijas finanšu ministri no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas, Lejassaksijas, Šlēsvigas-Holšteinas, Hamburgas un Brēmenes jau ir vienojušies par stingrāku federālās valdības koordinācijas lomu. Šlēsvigai-Holšteinai tāda būs arī 2024. gadā Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas darba grupa radās. Šī darba grupa ir svarīga tīklu veidošanai un apmaiņai starp policiju, nodokļu izmeklētājiem un prokuroriem. Finanšu ministre Silke Šneidere uzsver, cik svarīgi ir sadarboties visiem dalībniekiem, lai efektīvi sauktu pie atbildības naudas atmazgāšanas gadījumos, īpaši saistībā ar organizēto noziedzību.

Taču izaicinājums joprojām ir milzīgs. Federālā kontrole asi kritizējusi naudas atmazgāšanas uzraudzību Vācijā. Pašreizējie pamatnosacījumi neatbilst likuma prasībām, tāpēc cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu nav efektīva. Personāla un kontroles trūkums tiek uzskatīts par galveno problēmu.

Jaunas struktūras un kontaktpersonas

Lai labāk atbilstu pastāvīgi mainīgajām prasībām, Finanšu ministrijā Šlēsvigā-Holšteinā tika izveidots centrālais birojs naudas atmazgāšanas jautājumos. Šīs pārstrukturēšanas mērķis ir stiprināt sadarbību un regulāru apmaiņu starp attiecīgajām iestādēm. Ikgadējā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas konferencē, kas jūlijā notika Ķīlē, pulcējās dažādi dalībnieki, lai apspriestu aktuālos notikumus un konsolidētu tīklus.

Eiropas līmenī jaunais ES iestāde AMLA uzsāka darbu, lai reformētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzību ES un uzlabotu sadarbību starp valstu centrālajām iestādēm. Tomēr Šneiders brīdina, ka arī federālajai valdībai ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai apkarotu naudas atmazgāšanu, tostarp centrālās varas struktūras izveide. Plānotais federālais birojs finanšu noziegumu apkarošanai, kas tika apsvērts pagājušajā likumdošanas periodā, nav īstenots, un progress federālā līmenī ir apstājies.

Rezumējot, var teikt, ka, lai gan tiek pieliktas lielas pūles vairākos līmeņos un dažādu dalībnieku puses, cīņa pret naudas atmazgāšanu Vācijā joprojām ir tālu no vēlamajiem panākumiem. Joprojām ir vēl jo svarīgāk, lai federālās un štatu valdības strādātu roku rokā, lai risinātu problēmas šajā svarīgajā jomā. Iespējams, tas ir vienīgais veids, kā uz visiem laikiem aizvērt naudas atmazgāšanas tumšo nodaļu.