Vienošanās par ekonomikas paketi: Mēklenburga-Priekšpomerānija pieprasa kompensāciju!
Mēklenburga-Priekšpomerānija federālajā padomē apspriež nodokļu atvieglojumus, savukārt premjerministrs Švesigs pieprasa finansiālu kompensāciju.

Vienošanās par ekonomikas paketi: Mēklenburga-Priekšpomerānija pieprasa kompensāciju!
Šodien, 2025. gada 13. jūnijā, Federālajā padomē tiek pieņemti svarīgi lēmumi. Plānotā ekonomikas pakete tiek apspriesta pirmo reizi un ir saņēmusi plašu atbalstu, bet arī bažas. Mēklenburga-Priekšpomerānija signalizē par atbalstu plāniem, taču pieprasa kompensēt paredzamos nodokļu zaudējumus, kas varētu rasties no plānotajiem pasākumiem. Kā NDR ziņojumos, nodokļu atvieglojumi paredzēti, lai palīdzētu uzņēmumiem investēt un stimulēt ekonomiku.
Iniciatīvas uzmanības centrā ir labāku amortizācijas iespēju radīšana. Jo īpaši nozīmīgi impulsi ir gastronomijas nodokļa samazinājums un piepilsētas piemaksas palielināšana. Premjerministre Manuela Švesiga (SPD) uzsver, ka ir steidzami jāatdzīvina Vācijas ekonomika un vienlaikus aicina samazināt enerģijas cenas. Pēc aplēsēm, šie pasākumi varētu radīt nodokļu zaudējumus vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā, kas skars valstis un pašvaldības. Mēklenburgai-Priekšpomerānijai tas varētu nozīmēt aptuveni 140 miljonu eiro zaudējumus nodokļu ieņēmumos.
Finanšu izaicinājumi pašvaldībām
Diskusiju centrālais punkts ir prasība pēc finansiālas kompensācijas no federālās valdības. To darot, Schwesig vēlas aizbāzt finanšu robus, ko radīs nodokļu reforma. Lai gan daudzās federālajās zemēs nodokļu atvieglojumi tiek vērtēti kā ārkārtīgi pozitīvi, pastāv bažas par to, kā pašvaldības spēs tikt galā ar ieņēmumu iztrūkumu. Nodokļu eksperts Tobiass Hence no Ķelnes Vācijas ekonomikas institūta uzsver, ka nodokļu slogs uzņēmumu peļņai Vācijā ir aptuveni par sešiem procentiem virs OECD vidējā līmeņa, kas situāciju padara vēl sliktāku. Spogulis ziņots.
No 2025. līdz 2028. gadam trešo daļu no atvieglojumiem (ap vienpadsmit miljardiem eiro) segs pašvaldības, lai gan to daļa nodokļu ieņēmumos ir tikai 15 procenti. Šis nesamērīgais slogs varētu nospiest mazākas pilsētas un kopienas jo īpaši līdz to finansiālo iespēju robežām, kas ilgtermiņā varētu vēl vairāk pasliktināt finansiālo situāciju.
Ceļš uz vienošanos
Šobrīd uzmanības centrā ir gaidāmā premjerministru konference, kas notiks nākamtrešdien ar kancleru Frīdrihu Mercu (CDU). Štati aicina pirms vasaras pārtraukuma vienoties ar federālo valdību, lai par likumdošanas iniciatīvu varētu balsot Bundestāgā 26. jūnijā. Pēc tam gaidāms galīgais Federālās padomes lēmums.
Plāni ir vērienīgi, un valstu atbalsts varētu būt ļoti svarīgs. Atliek noskaidrot, vai federālā valdība ir gatava nodrošināt nepieciešamo finansiālo kompensāciju. No šī līguma ir daudz ko iegūt – ne tikai uzņēmumiem, bet arī pašvaldībām un to iedzīvotājiem.