Augsts ūdens līmenis Baltijas jūrā: pieaug brīdinājumi un vētras uzplūdu risks!

Augsts ūdens līmenis Baltijas jūrā: pieaug brīdinājumi un vētras uzplūdu risks!

Šodien, 2025. gada 23. novembrī, Baltijas jūras piekraste Mēklenburgā-Priekšpomerānijā saskaras ar satraucošu ūdens līmeni. Situācija tiek rūpīgi uzraudzīta vairākās mērīšanas stacijās, tostarp Vismarā, Varnemindē un Štrālzundā. Varnemindē augstākais plūdu līmenis vēsturē bija 770 cm, mērīts 1872. gadā. Vidējais plūdu līmenis (MHW) tur ir 617 cm, bet vidējais zemākais līmenis (MNW) bija 407 cm, kā ziņo Ostsee-Zeitung.

Nesen reģions piedzīvoja spēcīgu vētras uzplūdu, kas radīja aptuveni 56 miljonus eiro lielus zaudējumus. Sasnicas pilsēta ir īpaši pakļauta spiedienam, un tai steidzami nepieciešami 42 miljoni eiro, lai atjaunotu infrastruktūru. Papildu 6 miljoni eiro tiks pievienoti, lai kompensētu mākslīgās barošanas radītos smilšu zudumus pludmalēs un kāpās.

Vētras pārsprieguma klasifikācijas un brīdināšanas sistēmas

Vētras uzplūdi Vācijas Baltijas jūras piekrastē iedala četrās klasēs. Apmācība par šo klasifikāciju ir ļoti svarīga, jo katra klase rada dažādus apdraudējumus. Piemēram, vētras pieplūdums tiek definēts kā 3–4 pēdas virs vidējā ūdens līmeņa, savukārt spēcīgāki vētras uzplūdi pārsniedz 5 pēdu atzīmi. Lai savlaicīgi brīdinātu iedzīvotājus, tiek izmantoti dažādi kanāli, piemēram, radio, televīzija un sociālie mediji. Tas ir īpaši svarīgi, jo klimata pārmaiņu dēļ nākotnē plūdi varētu kļūt biežāki.

Federālā valdība dokumentē divus gadu desmitus ilgušos vētras uzplūdus; jaunākie ziņojumi parāda plūdu notikumu gaitu un ietekmi uz Baltijas jūru un Ziemeļjūru.

Klimata pārmaiņas un plūdu risks

Satraucoši ir tas, ka plūdi ir visizplatītākās dabas katastrofas visā pasaulē, kā liecina pašreizējā statistika. Aptuveni 37 procenti no visām dabas katastrofām kopš 2000. gada ir bijuši plūdi. Šeit liela nozīme ir klimata pārmaiņām, jo ​​siltāks atmosfēras spiediens veicina lielāku nokrišņu daudzumu un biežākas stipras lietusgāzes. Tas nozīmē, ka aptuveni 400 000 cilvēku ir pakļauti plūdu riskam, jo ​​īpaši gar Reinu un tās pietekām.

Ir arī ziņojumi par pieaugošu plūdu risku Vācijā: aptuveni 7,6 procenti no visām Vācijas adresēm ir pakļautas statistiskajam plūdu riskam, kas pastiprina vajadzību pēc efektīvas plūdu aizsardzības. Neskatoties uz plūdu radītajiem riskiem un postījumiem, mājokļi un infrastruktūra joprojām tiek apstiprināti neaizsargātās teritorijās. Rekonstrukcija norit lēnāk, nekā gaidīts, kas nav pārsteidzoši, ņemot vērā birokrātiskos šķēršļus.

Lai samazinātu turpmākos postījumus, vairāk nekā jebkad agrāk ir nepieciešama konsekventa plūdu aizsardzības paplašināšana un dabisko saglabāšanas zonu apsvēršana. Politiskās vadlīnijas, kas novērš riskantu būvniecību applūstošajās teritorijās, pašlaik vēl tiek gaidītas. Jāskatās, kā kopienas mācās no šīs situācijas un ko tās dara, lai aizsargātu iedzīvotājus un būtu labāk sagatavotas nākotnei.

Lai iegūtu papildinformāciju par pašreizējo ūdens līmeni un brīdinājumiem, apmeklējiet vietni Baltijas jūras laikraksts kamēr atrodaties vietnē Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra Jūs varat atrast vairāk informācijas par vētras uzplūdiem un ūdens līmeni. Plūdu notikumu statistisko analīzi varat atrast arī vietnē Statistika.