Jaunā lietus sistēma aizsargā Ueckermünder Heide no meža ugunsgrēkiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Vorpommern-Greifswald rajons saņem jaunu apūdeņošanas sistēmu mežu ugunsgrēku apkarošanai Ueckerminder Heide, lai novērstu ar klimatu saistītās briesmas.

Der Landkreis Vorpommern-Greifswald erhält ein neues Beregnungssystem zur Waldbrandbekämpfung in der Ueckermünder Heide, um klimabedingten Gefahren zu begegnen.
Vorpommern-Greifswald rajons saņem jaunu apūdeņošanas sistēmu mežu ugunsgrēku apkarošanai Ueckerminder Heide, lai novērstu ar klimatu saistītās briesmas.

Jaunā lietus sistēma aizsargā Ueckermünder Heide no meža ugunsgrēkiem!

Vorpommern-Greifsvaldes rajonā tika atklāta jauna apūdeņošanas sistēma meža ugunsgrēku apkarošanai. 2025. gada 23. jūnijā Vācijas Federālais vides fonds nodeva inovatīvo smidzinātāju sistēmu, kas tagad tiks izmantota Ueckermünder Heide. Šī iespaidīgā 9600 hektāru liela teritorija tiek uzskatīta par dabas mantojuma teritoriju, un tai ir nepieciešami īpaši pasākumi, lai aizsargātu pret mežu un zālāju ugunsgrēkiem.

Šo vērtīgo ekosistēmu aizsardzība kļūst arvien neatliekamāka, jo īpaši ņemot vērā mainīgos klimatiskos apstākļus. Ļoti augstas temperatūras un garās sausās sezonas padara mežus arvien neaizsargātākus pret ugunsgrēkiem. Pētnieki uzsver, ka klimata pārmaiņas izraisa ilgākus sausuma periodus daudzos reģionos, tostarp aukstā mērenā klimatā. Spriedze starp dabu un vidi un cilvēku vajadzībām ir kļuvusi sarežģītāka, jo urbanizācijas procesi un migrācija no laukiem ietekmē arī šo teritoriju pārvaldību. Tas ne tikai palielina mežu ugunsgrēku risku, bet arī rada jaunus izaicinājumus infrastruktūrai, piemēram, ugunsdzēsības dienestu organizēšanai vai resursu nodrošināšanai šādu ārkārtēju notikumu apkarošanai.

Meža ugunsgrēku riska pārvaldība fokusā

Apūdeņošanas sistēmas ieviešana ir daļa no plašākas pieejas savvaļas ugunsgrēku riska pārvaldībai, kas gūst arvien lielāku sabiedrības interesi. 2022. gadā tādās iniciatīvās kā FIRE-IN projekts atzina nepieciešamību novērst meža ugunsgrēku dzēšanas spēju nepilnības un arī izstrādāt “Ugunsdzēsības un glābšanas stratēģiskās pētniecības un standartizācijas programmu”. Tās mērķis ir procesā aktīvi iesaistīt dažādus dalībniekus, piemēram, mežsaimniecību un lauksaimniecību, ugunsdzēsības dienestus un iedzīvotājus, lai veicinātu efektīvu profilaksi.

Pēdējo gadu pieredze liecina, ka īpaši karstas vasaras, kādas piedzīvotas 2022. gadā, būtiski palielina ugunsgrēka risku. Lai gan laikā no 1991. līdz 2017. gadam mežu ugunsgrēku skaits Vācijā ievērojami samazinājās, 2018. un 2019. gadā ugunsgrēku skaits dramatiski palielinājās ārkārtēju laikapstākļu dēļ, īpaši federālajos štatos ziemeļaustrumos. Īpaši izceļama ir plašā ugunsgrēku skartā teritorija un dažādi aizdegšanās cēloņi, sākot no nolaidības līdz ļaunprātīgai dedzināšanai.

Preventīvie pasākumi īsumā

Meža ugunsgrēku riska pārvaldība ir pastāvīgi jāoptimizē. Pasākumi ugunsgrēku atklāšanas un ierobežošanas uzlabošanai jau ir parādījuši pozitīvu ietekmi. Vecos uguns novērošanas torņus nomainījuši moderni digitālie sensori, kas uzrauga un sniedz vērtīgu informāciju meža ugunsgrēku vadības centriem. Turklāt klasiskie piesardzības pasākumi, piemēram, brūču sloksnes un ūdens ieguves punkti, joprojām ir aktuāli, lai varētu ātri reaģēt ārkārtas situācijā.

Kopumā problēmas var labāk pārvarēt, ja tiek skaidrāk identificēti un analizēti dažādi meža apsaimniekošanas ietekmējošie faktori un riski. Ar jauno apūdeņošanas sistēmu Ueckermünder Heide apgabals rāda svarīgu piemēru profilakses jomā un parāda, ka efektīvi pasākumi meža ugunsgrēku apkarošanai arvien vairāk kļūst par sabiedrības interešu loku.

Izstrāde un investīcijas meža ugunsgrēku dzēšanā ir būtiskas, lai novērstu ugunsgrēkus nākotnē un aizsargātu mūsu valsts vērtīgos ekoloģiskos resursus. Labas riska analīzes un novērtēšanas prasmes būs ļoti svarīgas, lai šādas iniciatīvas izdotos.