Suche
Mein Konto
Baltijas jūras līmenis krasi paaugstinās: brīdinājums par plūdiem piekrastes pilsētām!
Pašreizējie Baltijas jūras ūdens līmeņi Greifsvaldē un apkārtnē 2025. gada 30. jūnijā: brīdinājumi par plūdiem, vētras uzplūdu klases un postījumi.
Baltijas jūras līmenis krasi paaugstinās: brīdinājums par plūdiem piekrastes pilsētām!
2025. gada 30. jūnijā ūdens līmenis Baltijas jūras piekrastē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā atkal būs iedzīvotāju un apmeklētāju centrālais jautājums. Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē nodrošina pašreizējās vērtības, kuras izdod plūdu kontroles centri. Tas ietekmē ne tikai ūdens situāciju, bet arī iespējamos brīdinājumus un ārkārtas pasākumus.
Jo īpaši Varnemindē vidējā zemūdens (MNW) vēsturiskās vērtības ir 407 cm, bet vidējais ūdens līmenis (MHW) ir 617 cm. Vislielākais reģistrētais vētras pieaugums sasniedza 770 cm 1872. gada 13. novembrī, savukārt zemākais ūdens līmenis tika reģistrēts 332 cm 1967. gada 18. oktobrī. Šodienas ūdens līmenis Varnemindē vēl ir jānoskaidro.
Pašreizējie ūdens līmeņi
Šeit ir pārskats par pašreizējo ūdens līmeni Mēklenburgā-Priekšpomerānijā:
| Atrašanas vieta | Ūdens līmenis (cm) | Dif. nozīmē ūdeni (cm) |
| Zingst | 507 | 0 |
| Bodšteds | 504 | -6 |
| Ralsveka | 539 | 31 |
| Slikti muskuļi | 617 | -4 |
| Štralzunda | 241 | -6 |
Papildu mērījumi no reģiona liecina, ka dažās vietās, piemēram, Šverīnā, ūdens līmenis ir līdz 421 cm, savukārt citos punktos, piemēram, Šēnbergā, ūdens līmenis ir tikai 25 cm. Šīs neatbilstības parāda, cik dinamisks ūdens līmenis var būt šajā reģionā.
Vētras uzplūdi un to sekas
Attiecībā uz vētras uzplūdiem Vācijas Baltijas jūras piekrastē ir dažādas klasifikācijas, kurām ir izšķiroša nozīme plūdu gadījumā. Kamēr normāls vētras uzplūds ir no 1,00 m līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, spēcīgas vētras var sasniegt vērtības, kas pārsniedz 1,50 m. Pēdējais spēcīgais vētras uzplūds 2024. gada oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. Jo īpaši Zasnicas pilsētai ir liela vajadzība pēc finanšu līdzekļiem infrastruktūras atjaunošanai: aptuveni 42 miljoni eiro nepieciešami postījumu atjaunošanai, kā arī 6 miljoni, lai kompensētu smilšu zudumus pludmalēs un kāpās mākslīgās barošanas rezultātā.
Pagājušajā sezonā Vācijas Ziemeļjūras piekrastē fiksēti 13 vētras uzplūdi. Dažos gadījumos tie pacēlās līdz 978 cm virs normālā līmeņa un daudzviet radīja ievērojamus bojājumus. Atbildīgās iestādes aicina iedzīvotājus regulāri konsultēties ar brīdinājuma kanāliem, lai būtu savlaicīgi informēti. Tas notiek, izmantojot radio, televīziju, skaņas kravas automašīnas un pat sociālos medijus. Baltijas jūras laikraksts un Līmeņa portāls MV sniegt aktuālo informāciju.
Kopumā piekrastes iedzīvotājiem joprojām ir ļoti svarīgi sekot līdzi ūdens līmenim un, ideālā gadījumā, paļauties uz policijas un ugunsdzēsēju atbalstu katastrofas gadījumā. Ar labām prasmēm vākt informāciju cilvēki var labāk sagatavoties negaidītajām ūdens iegribām, lai “kaut kas notiek” nemaz nebūtu jānotiek.