50 000 eiro katrai kopienai: Tomēr finanšu krīze paliek!

50 000 eiro katrai kopienai: Tomēr finanšu krīze paliek!

Rostokas rajons var sagaidīt finansiālu svētību: katra pašvaldība saņems 50 000 eiro no federālās valdības parādu speciālā fonda. Nordkurier ziņo, ka līdzekļi galvenokārt ir pieejami ieguldījumiem. Šāds lēmums izraisa pretrunīgas reakcijas, jo, neskatoties uz prieku par negaidīto finanšu situāciju, apziņa par nopietno finansiālo situāciju pašvaldību līmenī saglabājas.

Apgabala administrators Sebastjans Konstjēns (SPD) raksturo vietējā samita rezultātus kā veiksmīgus un atzīst naudas nozīmi, kas sākotnēji bija paredzēta kā daļa no daudz plašākas programmas. Ja sākotnēji valsts vēlējās 1,2 miljardus eiro sadalīt divpadsmit gadu laikā, tad vienreizējo maksājumu tagad saņems visas pašvaldības savām vajadzībām. Tas liecina par lielāku elastību, kā uzsver Ministru prezidente Manuela Švesiga (SPD), kura norāda, ka katrā pašvaldībā būtu jāpanāk redzami uzlabojumi.

Izaicinājumi paliek

Taču prieku par jaunajiem līdzekļiem aizēno realitāte. CDU Saeimas frakcijas vadītājs Aksels Vīmans kritizē birokrātiju un 50 000 eiro raksturo kā neadekvātus. Prognozes par rajona finansēm nav īpaši iepriecinošas, ņemot vērā sagaidāmo 42 miljonu eiro deficītu 2026. gadam. Šeit pašvaldības saskaras ar izaicinājumu nodrošināt iedzīvotājiem pēc iespējas labāku aprūpi, vienlaikus tiekot apspriesta tēma par iespējamo rajona nodevas palielināšanu.

Finanšu vadītāja Anja Kerla (SPD) norāda, ka rajona nodevas palielināšanai nepieciešama savlaicīga plānošana. Pat ja jaunie fondi nesīs labumu kopienām, tie nav paredzēti deficīta novēršanai, bet gan galvenokārt investīcijām. Rajona administrators Konstjēns steidzami brīdina, ka īpašais fonds nedrīkst slēpt pašvaldību finansiālās grūtības.

Īpaši aktīvi kontekstā

Īpašo fondu Bundestāgs apstiprināja 2023. gada 18. septembrī, un tas ir jāiegulda nākamo divpadsmit gadu laikā. Infrastruktūras projektu atbalstam visā Vācijā kopumā ir pieejami 100 miljardi eiro. Saskaņā ar Kommunal informāciju šie līdzekļi tiks sadalīti saskaņā ar Kēnigšteinas atslēgu, un dažas federālās zemes, piemēram, Mēklenburga-Priekšpomerānija, saņems tikai 1,9% no kopējā apjoma. Tas izgaismo esošās nevienlīdzības resursu sadalē, ko daudzas pašvaldības kritizē.

Finanšu stimuls paredzēts vietējām investīcijām izglītībā, infrastruktūrā un klimata aizsardzībā, taču tiek paustas arī bažas, ka šos līdzekļus nevarētu izmantot ilgtspējīgi. Kritiķi brīdina par esošo budžeta saistību pārdeklarēšanu un aicina veikt tiešas, nebirokrātiskas līdzekļu piešķiršanas procedūras.

Rezumējot, var teikt, ka Rostokas rajons nākotnē var raudzīties ar pozitīvām ziņām. 50 000 eiro vienai kopienai ir solis pareizajā virzienā, taču izaicinājumi nebūt nav pārvarēti.