Prasme vadīt automašīnu vecumdienās: Seniori pie stūres – risks vai ilgtermiņa aizsardzība?

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

2025. gada 8. jūlijā Gīstrovā tiks apspriesta ceļu satiksmes drošība gados vecākiem autovadītājiem un iespējamie pasākumi mobilitātes palielināšanai.

In Güstrow diskutiert man am 8.07.2025 die Verkehrssicherheit älterer Autofahrer und mögliche Maßnahmen zur Erhöhung der Mobilität.
2025. gada 8. jūlijā Gīstrovā tiks apspriesta ceļu satiksmes drošība gados vecākiem autovadītājiem un iespējamie pasākumi mobilitātes palielināšanai.

Prasme vadīt automašīnu vecumdienās: Seniori pie stūres – risks vai ilgtermiņa aizsardzība?

Vecāku cilvēku mobilitāte ir karsti apspriests temats, īpaši tādos lauku apvidos kā Mēklenburga-Priekšpomerānija, kur braukšana bieži ir sociālās līdzdalības atslēga. Tomēr saskaņā ar Nordkurier ziņojumu braukšanas spējas ir svarīgas bažas, jo daudzi pētījumi liecina, ka kognitīvās un fiziskās spējas samazinās līdz ar vecumu. Policijas galvenā inspektore Karola Johansena uzsver, cik ļoti svarīga ir mobilitāte vecāka gadagājuma cilvēku dzīvē. To papildinot, neiroloģijas speciāliste Dr. Doreen Görß saka, ka vecāka gadagājuma autovadītāju smadzeņu funkcijas pasliktinās, kā rezultātā palielinās negadījumu skaits.

Pagājušajā gadā Rostokas rajonā kopumā reģistrēti 7477 ceļu satiksmes negadījumi. Īpaši satraucoši ir tas, ka 1183 no tiem izraisīja autovadītāji, kas vecāki par 65 gadiem. Šī grupa bija atbildīga par 26,4% no visiem smagajiem negadījumiem. Tipiskas šīs vecuma grupas pieļaujamās kļūdas ir priekšlikuma ignorēšana un grūtības pagriezties vai braukt atpakaļgaitā nedēļām. Valsts mērogā satraucošs ir senioru izraisīto negadījumu īpatsvars: tie veido 21,2% no visiem negadījumiem ar traumām, liecina valsts satiksmes negadījumu statistika par 2024. gadu.

Prasmes un izaicinājumi vecumdienās

Tiek apspriests jautājums par to, kā palielināt vecāku autovadītāju drošību. Lai gan Mēklenburgas-Priekšpomerānijas autovadītāju instruktoru asociācijas priekšsēdētāja Kristīna Beinehauere norāda, ka veselīga autovadītāja apziņa nav atkarīga tikai no vecuma, Federālā autoceļu pētniecības institūta (BASt) pētījumā apspriests, ka jāapspriež arī vecuma specifiskās funkcionālās izmaiņas un mobilitātes vajadzības. Šie īpašie pētījumu projekti liecina, ka vecāki autovadītāji bieži vien labi izjūt savas spējas, neskatoties uz to, ka viņu braukšanas prasmes pasliktinās. Tomēr tas nenozīmē, ka profilakses pasākumi nav nepieciešami.

Pirmais solis šajā virzienā varētu būt apmācība, lai atsvaidzinātu braukšanas prasmes. Dažādas organizācijas, piemēram, ADAC un DEKRA, piedāvā īpašas programmas senioriem. Tie ir paredzēti, lai stiprinātu pašapziņu un sniegtu ar drošību saistītu informāciju. Neskatoties uz to, šādu piedāvājumu pieņemšana Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir ļoti zema. Šī plaisa ir jānovērš, lai palielinātu satiksmes drošību.

Prasības veikt regulāras pārbaudes

Atskan balsis, kas aicina senioriem regulāri kārtot braukšanas eksāmenus, lai vēl vairāk samazinātu negadījumu risku. Federālā statistikas biroja veiktā aptauja liecina, ka 69 % negadījumu, kuros gūst miesas bojājumus, izraisa 65 gadus veci un vecāki vadītāji; Šī proporcija pat palielinās līdz 77% cilvēkiem, kas vecāki par 75 gadiem. Tomēr federālais transporta ministrs Visings noraida juridiskās prasības regulārām braukšanas pārbaudēm. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš līdzsvarotai diskusijai, kurā ņemta vērā gan vecākās paaudzes drošība, gan mobilitāte.

Rezumējot, ir svarīgi diskusijā par ceļu satiksmes drošību iesaistīt gados vecākus satiksmes dalībniekus. Visu pasākumu mērķim jābūt personīgās atbildības stiprināšanai un vienlaikus jārada profilaktiski piedāvājumi, kas mudina seniorus pilnveidot savas braukšanas prasmes. Jo mobilitāte ir ne tikai neatkarības zīme, bet arī labsajūtas stūrakmens vecumdienās.

Lai iegūtu papildinformāciju un padziļinātu ieskatu tēmā, varat piekļūt pārskatiem Ziemeļu kurjers, Bast, un Pētījumi un zināšanas izlasi.