Drona trauksme, izmantojot MV: pieaug draudi mūsu infrastruktūrai!

Drona trauksme, izmantojot MV: pieaug draudi mūsu infrastruktūrai!

Pieaug bažas par Mēklenburgas-Priekšpomerānijas kritiskās infrastruktūras drošību: tiek reģistrēts arvien vairāk dronu pārlidojumu. 2025. gada pirmajā pusē policija saskaitīja 68 incidentus ar bezpilota lidaparātiem (ULS), tostarp četrus incidentus, par kuriem jāziņo, kas notika virs militārām iekārtām un jūras vēja parka netālu no Rīgenas. Tomēr informācija par šiem militārajiem objektiem joprojām ir neskaidra konfidencialitātes apsvērumu dēļ. Salīdzinot ar sešiem un septiņiem nelegālu pārlidojumu gadījumiem pār drošības ziņā jutīgām zonām 2023. un 2024. gadā, šajā reģionā ir vērojams satraucošs bezpilota lidaparātu aktivitātes pieaugums [nordkurier.de].

Šo dronu radītās briesmas nevajadzētu novērtēt par zemu. Iekšlietu ministrs Kristians Pegels uzsver, ka šiem bezpilota lidaparātiem var būt potenciāli katastrofālas sekas. Dronu lidojumiem virs lidostām vai citas kritiskas infrastruktūras var būt dramatiskas sekas. Piemēram, 2023. gadā Nord Stream AG nolaišanās stacijā Lubminā un Rostokas ostas prāmju terminālī tika novēroti incidenti, kas izceļ iespējamos riskus, ko rada šīs tehnoloģijas.

Stratēģijas aizsardzībai pret droniem

Štata valdība jau ir veikusi pasākumus, lai novērstu šos draudus. 2022. gada septembrī tika paziņots par bezpilota lidaparātu aizsardzības centra izveidi, lai nodrošinātu integrētu dronu noteikšanu un aizsardzību. Tehniskās sistēmas bezpilota lidaparātu atklāšanai un aizsardzībai bija ieviestas Mēklenburgā-Priekšpomerānijā līdz 2024. gada jūlijam, un valsts policija ir aktīvi iesaistījusies aizsardzībā pret droniem kopš 2024. gada vasaras sākuma.

Tomēr juridiskais aizliegums pārlidojumiem virs policijas un Bundesvēra joprojām rada izaicinājumu. Turklāt vairāk nekā 130 bezpilota lidaparātu piloti Valsts policijā ir beiguši apmācību, lai izmantotu iespējamos dronu pielietojumus izlūkošanas un novērošanas nolūkos. Tas liecina, ka tehnoloģija tiek uzskatīta ne tikai par draudu, bet arī par noderīgu rīku. MV policistu arodbiedrības vadītājs Kristians Šūmahers arī aicina nodrošināt ilgtermiņa finansējumu un decentralizētas aizsardzības metodes, lai spētu efektīvāk reaģēt uz pieaugošajiem draudiem.

Draudu aina ir neskaidra

Manuels Atugs, slavens kritiskās infrastruktūras drošības eksperts, uzsver, ka Vācija ir slikti sagatavota bezpilota lidaparātu radītajiem draudiem. Īpaši pārsteidzoša ir atkārtota bezpilota lidaparātu lidojumi ar ieslēgtām navigācijas gaismām, kas liek domāt, ka uzbrucēji, iespējams, nedarbojas slepeni. Šie droni bieži ir profesionāli izstrādāti un var palikt gaisā ilgu laiku, kas liecina par organizētiem draudiem, iespējams, pat no Krievijas. Incidents Kopenhāgenas lidostā šīs bažas ir tikai pastiprinājis, jo pamanīto bezpilota lidaparātu izcelsme joprojām ir neskaidra. Tāpēc Dānijas valdība situāciju raksturo kā “sistemātiskus draudus”.

Vācijā aizsardzība pret droniem ir izplatīta dažādās iestādēs, kas sarežģī atbildes iespējas. Tādām tehniskajām aizsardzības metodēm kā “traucēšana” vai pārtveršana ar tīkliem, katrai ir savi trūkumi, un tās ne vienmēr ir efektīvas, kā skaidro Atugs. Kamēr aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss norāda uz ierobežotajām iespējām, Atugs ir optimistiskāks, ka nepieciešamais tiek darīts, taču progress ir pārāk lēns.

Raugoties nākotnē, jāatzīmē, ka ir nepieciešami gan tehniskie risinājumi, gan tiesiskais regulējums, lai pārvarētu izaicinājumus, ko kritiskajai infrastruktūrai rada droni. Diskursi par jauniem noteikumiem, kas ietekmē dronu aizsardzību, ir būtiski, lai informētu kritiskās infrastruktūras operatorus par apdraudējuma situāciju [spiegel.de]. zdf.de uzsver. Nākamie mēneši būs izšķiroši, lai veiktu nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šos draudus.