Satraucoša gaisa kvalitāte Rostokā: smalkie putekļi apdraud veselību!
Uzziniet jaunāko informāciju par gaisa kvalitāti Rostokā 2025. gada 12. augustā: smalko putekļu, slāpekļa dioksīda un ozona izmērītās vērtības.

Satraucoša gaisa kvalitāte Rostokā: smalkie putekļi apdraud veselību!
Gaisa kvalitāte Rostokā atkal tiek pārbaudīta. 2025. gada 12. augustā Holbein-Platz mērīšanas stacija reģistrēja smalko putekļu, slāpekļa dioksīda un ozona pašreizējās vērtības. Šie trīs parametri ir būtiski, lai novērtētu gaisu, ko elpojam Hanzas pilsētā. Saskaņā ar Baltijas jūras laikraksts PM10, kas ir svarīgs cieto daļiņu indekss, robežvērtības ir 50 daļiņas uz kubikmetru gaisa. Šo vērtību var pārsniegt ne vairāk kā 35 reizes gadā.
Bet ko šie skaitļi īsti nozīmē? Gaisa kvalitāte ir sadalīta dažādās kategorijās: “Ļoti slikta”, “Slikta”, “Mērena”, “Laba” un “Ļoti laba”. Stingri kritēriji attiecas uz visbīstamākajiem piesārņotājiem, piemēram, slāpekļa dioksīdu un smalkiem putekļiem. Tas parāda, ka slāpekļa dioksīda vērtības, kas pārsniedz 200 μg/m³, tiek klasificētas kā “ļoti sliktas”.
Pašreizējie mērījumi un ieteikumi
Līdz šim dati par Rostoku ir pretrunīgi. Jūtīgiem cilvēkiem nevajadzētu nodarboties ar fizisku slodzi ārpus telpām “ļoti sliktā” gaisa kvalitātē, kas var rasties, ja gaisa kvalitāte pārsniedz 200 μg/m³. Ar “sliktām” ir jāizvairās arī no intensīvām aktivitātēm, savukārt ar “mērenām” nav gaidāmas īslaicīgas sekas veselībai, ja vien jūs nepiederat īpaši jutīgām grupām.
Vēl viens aizraujošs aspekts ir fakts, ka Vecgada vakara uguņošana ievērojami veicina smalko putekļu piesārņojumu. Katru gadu izdalās aptuveni 2050 tonnas smalku putekļu, un 75% no tiem izdalās Vecgada vakarā. Bet kā gaisa kvalitāte Rostokā ir saistīta ar globālajām tendencēm?
Gaisa kvalitāte starptautiskā salīdzinājumā
Analīze IQAir liecina, ka Rostoka nav Vācijas gaisa kvalitātes reitinga augšgalā. Dažādas mērīšanas stacijas – no Holbeinplatz līdz Warnemünde – sniedz visaptverošu priekšstatu par gaisa kvalitāti. Interesanti, ka saskaņā ar šo analīzi tādas pilsētas kā Ludvigshāfene un Freiburga mēdz būt problēmas bērniem, kad runa ir par gaisa kvalitāti.
Kas attiecas uz ietekmi uz veselību, brīdinājumus par gaisa piesārņojumu Vācijā nevar noraidīt. 2021. gadā ES cieta aptuveni 240 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu cieto daļiņu dēļ, kas vēl vairāk pastiprināja debates par gaisa piesārņojuma kontroli. The Statistika Grafikā redzams, ka emisijas Vācijā pēdējās desmitgadēs ir samazinātas, bet robežvērtību pārsniegšanas problēma joprojām pastāv daudzviet. Liels cieto daļiņu līmenis no dažādiem avotiem joprojām ir nopietna problēma, jo īpaši pilsētu teritorijās.
Paturot to prātā, ir svarīgi saglabāt modrību un būt informētam par pašreizējām gaisa kvalitātes izmaiņām. Nākamās nedēļas rādīs, vai Rostoka spēs uzlabot savu vietu gaisa kvalitātes reitingā, vai arī gaisa piesārņojuma problēmas turpināsies.