Vustrovas pussalas nākotne: strīds par vēja parkiem un tūrismu!

Vustrovas pussalas nākotne: strīds par vēja parkiem un tūrismu!

Rostokas reģionā diskusija par jauno telpiskās attīstības programmu rit pilnā sparā. Uzmanības centrā ir tādas svarīgas tēmas kā plānotā vēja zona Jördenstorfā un Vustrovas pussalas attīstība. 2025. gada 7. oktobrī Kēsteršūnā Rerikā notika pirmais Rostokas reģiona plānošanas asociācijas informatīvais pasākums, kas piesaistīja daudzus iedzīvotājus un interesentus. Kā NDR ziņots, klātesošie īpaši atzinīgi novērtēja vienu lēmumu: Vustrovas pussalā nevajadzētu būvēt vēja turbīnas. Tomēr attīstības iespēja saglabājas, it īpaši pussabrukušajā “Gārtenštates” apmetnē, kas nākotnē varētu kalpot par vietu tūristu mītnēm.

Tomēr Rerika mērs Antje Vegnere-Repke (SPD) pauda bažas, ka šie notikumi var izraisīt satiksmes sabrukumu pilsētā. Strīds starp sabiedrību un investoru ilgst jau vairākus gadus un parāda, cik pretrunīgi ir Vustrovas pussalas plāni. Turklāt Hof Jördenstorf iedzīvotāji brīdina, ka attālumi līdz plānotajam vēja parkam ir nepareizi aprēķināti. Tas nozīmē, ka gaidāma intensīva cīņa par reģiona nākotni.

Vēja spēks un pretestība

Kā vēja enerģijas prioritārā teritorija Vustrovas pussala varētu dot izšķirošu ieguldījumu enerģētikas pārejā reģionā. Skaļi Vustrovas sala Nesen tika pārbaudītas piemērotas vietas pussalā vēja turbīnu celtniecībai. Pateicoties ideālajiem vēja apstākļiem un pietiekamam attālumam no dzīvojamām ēkām, tās piedāvā daudzsološu iespēju izmantot zaļo enerģiju. Investors Anno Augusts Jagdfelds ir optimistisks un sūta pozitīvus signālus vēja enerģijas plāniem. Taču vienlaikus ir arī izteikta pretestība: iedzīvotāji baidās, ka vēja turbīnas var sabojāt skaisto ainavu un kaitēt dabai.

Iedzīvotāju iniciatīva “Mēs par Reriku” aģitē, lai valsts atpirktu pussalu, lai izveidotu dabas parku. Viņu argumenti tiek atzinīgi novērtēti, jo daudziem iedzīvotājiem ir bažas par tūristu izmantošanu. Tomēr ir arī balsis, kas atbalsta arhitektes Kathrin Zur-Lage priekšlikumu. Pieeja paredz ilgtspējīgu tūrismu, tajā skaitā ekofermu, hosteli un sērfošanas skolu. Elektriskie prāmji varētu kalpot kā transporta līdzeklis tūristiem, nodrošinot videi draudzīgu alternatīvu.

Pussalas vēsture

Vustrovas pussalai ir notikumiem bagāta vēsture. 1998. gadā federālā valdība to pārdeva par 7,55 miljoniem eiro. Iecere būvēt tur dzīvokļus un viesnīcu izgāzās būtisku satiksmes problēmu dēļ. Attīstības stāsta ietvaros 2004. gadā sala tika slēgta sabiedrībai, un priekšlikumi satiksmes samazināšanai netika īstenoti. Daļa teritorijas pēc 2011. gada pat tika pasludināta par meža platību, kas vēl vairāk sarežģīja attīstību. Tomēr pussalas nākotne joprojām ir neskaidra, jo daba lēnām, bet noteikti atgūst sevi.

Ar to tiek veikta reģionālā plānošana Valsts telpiskās attīstības programma regulēta, kas nosaka reģiona telpiskās attīstības mērķus. Plānošanas asociācijas, kas sastāv no rajoniem un pilsētām, strādā, lai izstrādātu konkrētas vadlīnijas. Šajā savstarpēji saistītajā procesā tiek izvērtēta arī laukumu piemērotība vēja turbīnām. Šo programmu saistošo raksturu nodrošina tiesiskais regulējums, kas piešķir lēmumiem augstu formalitātes pakāpi.

Debates par Vustrovas pussalas izmantošanu parāda, cik sarežģīti savijas telpiskās plānošanas, dabas aizsardzības un ekonomiskās izmantošanas jautājumi. Te kļūst skaidrs, ka novada iedzīvotājiem jādomā ne tikai par atpūtas iespējām, bet arī par savas dzimtenes enerģētisko nākotni.