Plūdu draudi Baltijas jūrā: īsumā par pašreizējo ūdens līmeni!

Plūdu draudi Baltijas jūrā: īsumā par pašreizējo ūdens līmeni!

2025. gada 12. augustā Mēklenburgas-Priekšpomerānijas reģions būs īpaši veltīts ūdenim. Plūdi un ūdens līmenis Baltijas jūrā un Elbā satrauc novērotājus, taču gan brīdinājumi, gan preventīvie pasākumi jau rit pilnā sparā. Pašreizējā situācija parāda gan izaicinājumus, gan sagatavošanās darbus, ko veikušas atbildīgās institūcijas.

Saskaņā ar pašreizējām Baltijas jūras vērtībām mērīšanas stacijās Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē ir reģistrēti satraucoši ūdens līmeņi. Varnemindes ostā vidējais ūdens līmenis ir reģistrēts 507 cm, vidējais zemais ūdens līmenis (MNW) ir 407 cm un vidējais augstais ūdens līmenis (MHW) 617 cm. Vēsturiski augstākais plūdu līmenis 770 cm tika novērots 1872. gada 13. novembrī, bet zemākais 332 cm – 1967. gada 18. oktobrī. Ņemot vērā šādas vērtības, šie dati ir būtisks pamats atbildīgo institūciju, piemēram, federālās, štata, rajona, policijas un ugunsdzēsēju brigādes brīdinājumiem, lai savlaicīgi informētu iedzīvotājus par potenciālajiem draudiem. Baltijas jūras laikraksts ziņots.

Pašreizējā plūdu situācija Elbā

Paralēli situācijai Baltijas jūrā pašlaik plūdu situācija Elbā Ludvigslustas-Parhimas rajonā joprojām ir mierīga, liecina informācija no plkst. NDR. Dömicā ūdens līmenis ir 5,45 metri, kas joprojām tiek klasificēts kā 1. trauksmes līmenis. Arī Boizenburgā ūdens līmenis paaugstinās līdz 5,20 metriem, taču eksperti mierina, ka aizsprosti ir labā stāvoklī un krīzes brigādes var rīkoties agrīnā stadijā. Kamēr ūdens līmenis ceļas, amatpersonas atzīst, ka paaugstinājums līdz 2. trauksmes līmenim nav gaidāms, pat ja lietusgāzes pagaidām varētu turpināties tuvāko nedēļu laikā.

Šie saspringtie apstākļi, protams, izraisa arī preventīvu reakciju. Plūdu attīstība tiek uzraudzīta visu diennakti, un valsts jau ir nodrošinājusi 330 000 smilšu maisu un mobilo plūdu aizsardzības sistēmu. Šie pasākumi attiecas ne tikai uz Elbu, bet arī var ietekmēt zemāk esošās teritorijas, kā apstiprināja vides ministrs Tils Bekhauss.

Klimata pārmaiņas kā izaicinājums

Taču pastāvīgā plūdu riska cēloņi ir dažādi, un to cēlonis ir globālas pārmaiņas. Skaļi Statistika Plūdi ir pasaulē izplatītākās dabas katastrofas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Siltāka atmosfēra var uzkrāt vairāk ūdens, kas ne tikai palielina nokrišņu daudzumu, bet arī izraisa biežākus stiprus lietus notikumus. Šo problēmu vēl vairāk saasina dabisko palieņu iznīcināšana un pieaugošā augsnes noblīvēšanās.

Kopumā aptuveni 400 000 cilvēku Vācijā nākamajos gados apdraud plūdi. Tam vajadzīgas skaidras politiskās vadlīnijas un konsekventa plūdu aizsardzības paplašināšana. Jautājumi par ilgtermiņa drošību un pielāgošanos klimata pārmaiņām ir īpaši svarīgi jutīgajās zonās.

Kopumā situācija saistībā ar plūdu risku Mēklenburgā-Priekšpomerānijā joprojām ir saspringta, taču, pateicoties intensīviem sagatavošanās darbiem un mērķtiecīgiem brīdinājuma pasākumiem, reģiona iedzīvotāji ir labi informēti un sagatavoti. Nākamais solis būs rūpīgi sekot līdzi notikumu attīstībai un veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu cilvēku un infrastruktūras drošību.