Baltijas jūras ūdens līmenis eksplodē: uzmanieties no jauniem vētras uzplūdiem!

Baltijas jūras ūdens līmenis eksplodē: uzmanieties no jauniem vētras uzplūdiem!

2025. gada 7. oktobrī ūdens līmenis Baltijas jūras piekrastē Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir normas robežās, taču atmiņas par ne tik sen notikušajiem spēcīgajiem vētras uzplūdiem joprojām ir spilgtas. Saskaņā ar Baltijas jūras laikraksts Mērīšanas stacijas Vismārā, Varnemindē, Altāgenā, Bārtā, Štrālzundā, Zasnicā un Greifsvaldē privātos apstākļos ir pakļautas pašreizējiem plūdu līmeņiem.

Jo īpaši Varnemindē gadiem ilgi ir bijis līdzsvarots līdzsvars: vidējā zemākā vērtība, ko sauc par vidējo zemūdens līmeni (MNW), ir 407 cm, bet situācija ar vidējo augstu ūdens līmeni (MHW) ir noteikta vidēji 617 cm. Taču ārkārtējos maksimumus nevar ignorēt; lielākā vērtība 770 cm reģistrēta 1872. gada 13. novembrī.

Vētras uzplūdu sekas

Pēdējie stiprie vētras uzplūdi 2025. gada oktobrī radīja zaudējumus 56 miljonu eiro apmērā. Saspringta situācija ir arī Zasnicas pilsētā; Infrastruktūras atjaunošanai atbildīgie lēš 42 miljonus eiro, kas galvenokārt skar tūrisma zonas un ostu aizsardzības sistēmas. Īpaši nozīmīgi ir smilšu zudumi pludmalēs un kāpās, kam paredzēti ap 6 miljoniem eiro.

Vētras uzplūdus nevar redzēt tikai no atbilstošajiem ūdens līmeņiem. Vāciskajā Baltijas jūras piekrastē izšķir dažādas vētras uzplūdu klases: ja vētras uzplūdam nepieciešams ūdens pieaugums līdz 1,25 m virs vidējā ūdens līmeņa, tad, ja tiek pārsniegta šī 2 m atzīme, var runāt par ļoti spēcīgu vētras uzplūdu.

Profilakses pasākumi un brīdināšanas sistēmas

Brīdinājumus par plūdiem izdod plūdu kontroles centri, kurus atbalsta dažādas institūcijas, tostarp federālās, valsts, policijas un ugunsdzēsības departamenti. Šī svarīgā informācija tiek izplatīta, izmantojot dažādus kanālus: no tradicionālā radio un televīzijas līdz kravas automašīnām ar skaļruņiem līdz modernām brīdinājuma lietotnēm un sociālajiem medijiem. Pateicoties LHP PublicAPI Var piekļūt informācijai par aptuveni 1200 plūdu līmeņiem Vācijā, tādējādi atbildīgiem cilvēkiem ir vieglāk savlaicīgi veikt preventīvos pasākumus.

Ņemot vērā plūdu skartās teritorijas, kļūst arvien skaidrāks, ka ir jārīkojas saistībā ar aizsardzību pret plūdiem. Globālās klimata pārmaiņas saasina problēmu, jo tās izraisa biežākas stipras lietusgāzes. Aptuveni 400 000 cilvēku Vācijā, īpaši gar Reinu, nākamajos gados ir pakļauti akūtam riskam, liecina ziņojumi no Statistika parādās.

Tomēr Reinas risks nav tikai parādība – situāciju saasina arī dabisko palieņu iznīcināšana un teritoriju noblīvēšana. Neatkarīgi no tā, vai notiek atjaunošana pēc stiprām lietusgāzēm vai turpmāku plūdu novēršana, pilsētām un kopienām ir pienākums radīt skaidras alternatīvas, lai samazinātu turpmākos postījumus un nodrošinātu iedzīvotāju drošību.

Kopumā situācija Baltijas jūras piekrastē joprojām ir problēma, kas skar ikvienu un prasa turpmākus pasākumus, lai sagatavotos nākotnei.