Zāliens pie Valsts kancelejas? Piemineklis paliek smilšains un kails!

Zāliens pie Valsts kancelejas? Piemineklis paliek smilšains un kails!

Vēss vējiņš pūš pār pilsētu un nes jaunas politiskās ziņas. Plānotais zāliens iepretim Valsts kancelejai Šverīnē netiks realizēts. Tā vietā Jūlijas Hansenas skulptūras “Reigen” apkārtne paliek smilšaina un kaila. Šāds lēmums izriet no Finanšu un digitalizācijas ministrijas 2025. gada 29. septembra vēstules, kas no pirmā acu uzmetiena izskatās kā neveiksme pilsētai.

Zāliena risinājuma noraidīšana ir 2025. gada 27. janvāra pilsētas domes politiskā mandāta rezultāts, kas sarunās ar valsti vēlējās izstrādāt zaļās zonas koncepciju. Šim jautājumam mērs pievērsīsies savos “komunikācijās” domei 10. novembrī. Taču pieminekļu aizsardzībai te pieder pēdējais vārds: pēc Valsts kultūras un pieminekļu aizsardzības pārvaldes (LAKD) domām, tas tika uzskatīts par izšķirošu lēmumiem.

Pieminekļu aizsardzība fokusā

2022. gadā LAKD lika noprast, ka laukuma segumam jābalstās uz “Vecdārzu”. Argumentā teikts, ka zāliens radītu celiņus, malas un pārejas. Šī detaļa, no kuras plānojumā bija paredzēts izvairīties, tika uzskatīta par neatbilstošu pieminekļa saglabāšanas prasībām. Valsts konservatora vērtējumu, kas tika veikts 2025.gada 8.jūlijā, valsts namu pārvalde vērtēja kā neizprotamu.

Ir arī praktisks aspekts, kas runā pretī zāliena risinājumam: būtu nepieciešama regulāra laistīšana, īpaši karstos un sausos periodos. Atšķirība starp faktisko pļavas izmantošanu un to, ko daba var dot šajā neauglīgajā vidē, ir vēl viens punkts, ko atbildīgie nevarēja ignorēt. Patiess klimatiskais ieguvums būtu iespējams tikai ar lielu vainagu koku populāciju, taču drošības vieta šādu stādīšanu nepieļauj.

Šverīne un tās kultūras mantojums

Citā kontekstā ir Schwerin pieteikums iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā ar Residenzensemble Schwerin. Tas liecina, ka pilsētas kultūras mantojuma risināšana ir neatliekams jautājums. To rāda arī nesen notikušā Valsts pieminekļu saglabātāju asociācijas ikgadējā sanāksme Vācijā. Ministre Betina Martina un priekšsēdētājs Markuss Harzeneters uzsvēra pieminekļu saglabāšanas nozīmi kultūras identitātes saglabāšanā pilsētā.

Apmaiņa par kultūras mantojumu, kas tiek apspriesta Berlīnes Tehniskajā universitātē, liecina, ka diskusijas ir svarīgas ne tikai vietējā, bet arī valsts mērogā. “Mantošanas” process ir ne tikai pagātnes, bet arī sociālās un politiskās mijiedarbības jautājums mūsdienu pilsētas sabiedrībā. Šeit kļūst skaidrs, ka kultūras mantojuma risināšana tādā pilsētā kā Šverīne ir ļoti svarīga, un tā ir jāiekļauj arī turpmākajā pilsētas plānošanā.

Jāskatās, vai cīņa par laukuma iepretim Valsts kancelejai projektēšanu tiks panākta. Viens ir skaidrs: vēstures saikne ar mūsdienu iedzīvotāju vēlmēm arī turpmāk būs pilsētas centrālais temats. Lai kas arī notiktu, diskusija par publisko telpu noformēšanu un pieminekļu aizsardzības apsvērumiem mūs turpinās satraukt.

Visiem tiem, kuri vēlas uzzināt vairāk par lēmumiem, kas saistīti ar pieminekļu aizsardzību, informācija pieejama šeit Schwerin.news, TU Berlīne un deGruyter labs sākumpunkts.