Skandāls MV: Kreisais politiķis nojauc Vācijas karogus!

Skandāls MV: Kreisais politiķis nojauc Vācijas karogus!

Venke Brūdgama, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas vienlīdzīgu iespēju amatpersona, šobrīd atrodas kritikas krustugunīs. To izraisīja viņas pretrunīgi vērtētās darbības, kurās viņa esot norāvusi Vācijas karogus no vairākām mājām. Tagad izdzēstajā Instagram videoklipā viņa paskaidroja, ka noņēmusi karogus, lai protestētu pret "nacionālismu un fašismu". Tas ne tikai izraisa sašutumu politiķu vidū, bet arī liek uzdot jautājumu par to, kāda nacionālās identitātes izpratne valda sabiedrībā. Kā Pasaule ziņoja, Brūdgama vēlāk atvainojoties uzsvēra, ka ir rīkojusies kā privātpersona, nevis pildot dienesta pienākumus.

Reakcijas no politiskās ainavas bija vardarbīgas. CDU Saeimas frakcijas vadītājs Daniels Pīterss aicina Bridgamu atkāpties un raksturo viņu kā "nepiemērotu". Parlamenta grupas vadītāja Nikolausa Krāmera pārstāvētā AfD asi kritizēja Brūdgamas uzvedību un raksturoja viņas atvainošanos kā absurdu. Turklāt FDP parlamenta grupas vadītājs Renē Domke aicināja prokuratūru ātri un vispusīgi izmeklēt notikušo. Tieslietu ministre Žaklīna Bernharda arī sagaida, ka Brūdgama respektēs simbolus ar konstitucionālu statusu, lai gan Tieslietu ministrija pašlaik pārbauda apsūdzības vairākos līmeņos.

Politiskās sekas un sabiedriskās debates

Šo incidentu rezultātā policijā pret Brūdgamu tagad ir iesniegtas vairākas sūdzības, kuras izskata Štralzundas prokuratūra. Situācija ne tikai ietekmēja valsts politiku Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, bet arī izraisīja ažiotāžu visā valstī. Daudzi brīnās, cik tālu var iet protesti pret it kā nacionālistiskiem simboliem un ko tas nozīmē nacionālisma un nacionālās identitātes tēlam Vācijā. Atsevišķā aspektā nesenā diskusija ir izraisījusi sociālo mediju kampaņu ar tēmturi #raisetheflagge, kas aicina pacelt Vācijas karogus. Taču šo kustību atbalsta labējo ekstrēmistu grupējumi, kas vēl vairāk sarežģī debates.

Ko tas mums stāsta par sociālo noskaņojumu? Pēdējos gados vācu nacionālisma jēdziens ir mainījies un bieži tiek skatīts kritiskā gaismā. Vēsturiski vācu nacionālisma attīstība aizsākās 18. gadsimtā. Dažādi strāvojumi raksturo nacionālisma duālo dabu: no vienas puses, pilsoniskā iesaiste un tiekšanās pēc vienotības, no otras puses, agresija un ekskluzivitāte. Mūsdienu vācu nacionālismu bieži veido politiskā un sociālā diskusija par identitāti un piederību. Tas ir sarežģīts jautājums, kas vēsturiski vairākkārt ir izraisījis konfliktus Wikipedia izceļ.

Tāpēc Mēklenburga-Priekšpomerānija saskaras ar aizraujošām, lai arī saspringtām debatēm par to, kur atrodas robežas starp protestu un cieņu pret nacionālajiem simboliem. Tas, vai Brīdgama izteikumiem un uzvedībai būs sekas, ir jānoskaidro, politiskām frakcijām iesaistoties emocionālā apmaiņā par nacionālās identitātes plusiem un mīnusiem. Jautājums par to, kā plurālistiskā sabiedrībā izturēties pret konstitucionālajiem simboliem, iespējams, vēl kādu laiku turpinās rosināt cilvēku prātus.