Ūdeņraža stratēģija krīzē: Barke aicina uz ātru rīcību!

Ūdeņraža stratēģija krīzē: Barke aicina uz ātru rīcību!

Pēdējā Enerģētikas ministru konferences sanāksme notika Štrālzundā 2025. gada 8. decembrī, kurā federālās zemes kārtējo reizi apmainījās viedokļiem par galvenajiem izaicinājumiem. Intensīvi tika pārrunātas tēmas par piegādes drošību, tīklu paplašināšanu, elektroenerģijas cenām un ūdeņraža stratēģiju. Klātesošo vidū bija Zārlandes ekonomikas ministrs Jirgens Bārks, kurš savā runā izvirzīja skaidras prasības: viņš aicināja ātrāk paplašināt ūdeņraža ražošanas pieaugumu un samazināt elektroenerģijas cenas vismaz par pieciem centiem par kilovatstundu. Zāras tērauda rūpniecība lielā mērā ir atkarīga no ūdeņraža, un tas liecina par tās bažām. Ministru konference tiekas divas reizes gadā, lai sniegtu vienotu viedokli federālajai valdībai. WNDN ziņo, ka...

Taču izaicinājumus nevajadzētu novērtēt par zemu. Kritiskajā īpašajā ziņojumā par Nacionālo ūdeņraža stratēģiju Federālā revīzijas iestāde norādīja uz trim galvenajām nepilnībām. Tas ietver nereālu nepieciešamību pēc ūdeņraža, kas, domājams, būs daudz lielāks, nekā var saražot Vācijā, lai līdz 2030. gadam sasniegtu klimata mērķus. Nepieciešamais imports varētu satricināt stratēģiju. Būtisks šķērslis ir arī zaļā ūdeņraža augstās izmaksas salīdzinājumā ar dabasgāzi. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, ūdeņraža tīkla izveide varētu izmaksāt līdz 24 miljardiem eiro, ja faktiskā nepieciešamība nav skaidra. Saskaņā ar Federālās kontroles biroja datiem...

Ūdeņraža stratēģija un tās šķēršļi

Ūdeņraža stratēģijai ir galvenā loma Vācijas enerģētikas pārejā, jo Vācija vēlas kļūt par klimatneitrālu līdz 2045. gadam. Ūdeņradis ir paredzēts fosilā kurināmā aizstāšanai, īpaši apgabalos, kur nav iespējama tieša atjaunojamās elektroenerģijas izmantošana. Tomēr kļūst skaidrs, ka piedāvājuma, pieprasījuma un infrastruktūras palielināšana ir precīzi jāsaskaņo, neradot pārmērīgu slodzi federālajam budžetam. Divām trešdaļām ūdeņraža pamattīkla vajadzētu būt pieejamām līdz 2030. gadam, taču reāli mērķi ir vairāk nekā ambiciozi.

Plānotie rūpnieciskie pielietojumi tiek aizkavēti, un privātie ieguldījumi ūdeņraža ekonomikā neatbilst gaidītajam. Pastāvīgs valsts finansējums varētu apdraudēt arī federālo finanšu stabilitāti. Federālā ekonomikas un enerģētikas ministrija atzīst nepieciešamību rīkoties, taču ierosinātie pasākumi tiek uzskatīti par nepietiekamiem.

Politiskās pretrunas un nākotnes izredzes

Vēl viens punkts, uz kuru Barke pievērsās savā runā, ir prasība apstiprināt visas ūdeņraža krāsas. Lai gan viņš vēlas veicināt ūdeņraža ekonomikas paplašināšanos, viņš paliek ārpus strīdīgā jautājuma par kodolenerģiju, kas ir svarīgs tērauda rūpniecībai. ES direktīva RED III arī nosaka, ka līdz 2030. gadam vismaz 42% no izmantotā ūdeņraža jābūt zaļam.

Bārkas vēlme samazināt elektroenerģijas cenas ir īpaši interesanta, jo SPD jau agrāk ir slēgusi atomelektrostacijas, kas izraisīja cenu kāpumu. Federālā valdība aicina to apsvērt, jo īpaši attiecībā uz plānotajām subsīdijām vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā, lai cīnītos pret augstām elektroenerģijas cenām 2026. gadā. Politiskajā vidē, kas stingri atbalsta atjaunojamo energoresursu paplašināšanu, Bārka nostāja varētu būt pretrunā viņa partijas galvenajiem mērķiem.

Nākamie mēneši parādīs, vai federālajai valdībai izdosies izstrādāt dzīvotspējīgu ūdeņraža izmantošanas stratēģiju, tajā pašā laikā liekot pamatus ilgtspējīgai enerģijas ekonomikai. Izaicinājumi ir lieli, un bez skaidra plāna sapnis par klimata neitralitāti līdz 2045. gadam varētu kļūt par tālu sapni. Atliek noskaidrot, vai ūdeņraža ekonomika spēs veiksmīgi attīstīties.