Ekonomiskā krīze Mēklenburgā-Priekšpomerānijā: uzņēmēji ir izmisuši!

Ekonomiskā krīze Mēklenburgā-Priekšpomerānijā: uzņēmēji ir izmisuši!

Ekonomiskā situācija Mēklenburgas-Priekšpomerānijas austrumos joprojām ir saspringta un neuzrāda uzlabošanās pazīmes. Šos satraucošos atklājumus publicēja IHK Neubrandenburg kārtējā ekonomikas apsekojuma ietvaros, kurā piedalījās 362 dažādu nozaru uzņēmumi. Par spīti pēdējiem mēnešiem, kurus nereti raksturoja cerības uz uzlabošanos, ekonomiskais klimats ir stagnējis 97 punktu indeksa līmenī un ir ievērojami zemāks par desmit gadu vidējo rādītāju – 110 punktiem. Uzņēmēju noskaņojums kopumā ir slikts līdz pesimistisks.

Īpaši satraucoši ir tas, ka 68 procenti uzņēmumu īpašnieku uzskata, ka darbaspēka izmaksu pieaugums ir lielākais risks viņu biznesam. Šis skaitlis, salīdzinot ar pēdējo aptauju, ir pieaudzis par pieciem procentpunktiem. Būtisks faktors ir gadu mijā plānotais minimālās algas pieaugums līdz 13,90 eiro, kas daudziem uzņēmumiem nozīmē būtisku papildu slogu. Tikai 6 procenti uzņēmumu domā par jaunu darbinieku pieņemšanu darbā, savukārt 28 procenti sagaida darbaspēka samazinājumu.

Izaicinājumi uzņēmumiem

Kā otru lielāko problēmu uzņēmēji saskata lielo birokrātiju un nelabvēlīgos ekonomiskās politikas apstākļus. Enerģijas traucējumus un izejvielu cenu pieaugumu kā trešo lielāko risku uztver 57 procenti uzņēmumu. Šie faktori nozīmē, ka tikai 15 procenti uzņēmumu plāno palielināt savu investīciju budžetu, bet 42 procenti plāno veikt samazinājumus. Gandrīz puse uzņēmumu nedomā veikt būtiskas investīcijas vai plāno tērēt maksimums 10 000 eiro, galvenokārt aizstāšanas pirkumiem.

Uzņēmējdarbības apstākļi, īpaši rūpniecībā, pirmo reizi desmit gadu laikā ir negatīvi, atspoguļojot augstās darbaspēka izmaksas un vājo iekšzemes pieprasījumu. Arī būvniecības nozare uzrāda stabilitāti, taču cīnās ar ievērojamu kvalificētu darbinieku trūkumu. Tirdzniecības nozare, īpaši vairumtirdzniecība, cieš no vāja pieprasījuma, savukārt mazumtirdzniecība saskaras ar pieaugošām darbaspēka izmaksām. Tomēr transporta nozarē situācija izskatās nedaudz labāka, lai gan arī to cieš no augstām izmaksām un kvalificētu darbinieku trūkuma. Viesmīlības nozare ir smagi ietekmēta: algu un enerģijas izmaksu pieaugums izraisa investīciju samazināšanos.

Politiskās prasības un perspektīvas

IHK ģenerālmenedžeris Torstens Hāss aicina politiķus steidzami rīkoties. Tas ietver reformu atlikumu samazināšanu un ar algu nesaistīto darbaspēka izmaksu samazināšanu līdz 40 procentiem. Viņš norāda, ka bez šiem soļiem ekonomiskās situācijas atveseļošanās reģionā nav paredzama. Tāpat pieaug vēlme izmantot speciālos līdzekļus reģiona ekonomikas atbalstam. Saistībā ar diskusiju par minimālo algu kļūst skaidrs, cik lielu spiedienu tas rada uzņēmumiem.

The Minimālās algas komisija nesen bija nolēmusi noteikt minimālo algu 13,90 eiro apmērā 2026. gadam un 14,60 eiro 2027. gadam. Tas palika krietni zem federālās valdības koalīcijas līgumā noteiktā mērķa 15 eiro apmērā. Sabiedriskajās debatēs izskan daudzi mīti par augstākas minimālās algas ietekmi, savukārt pētījumi liecina, ka kopš minimālās algas ieviešanas 2015. gadā nodarbinātība ir augusi un bezdarbs ir samazinājies. Augstāka minimālā alga īpaši stiprinātu zemo algu sektoru un samazinātu svārstības, kas būtu priekšrocība daudziem uzņēmumiem.

Kopumā ir skaidrs, ka uzņēmumiem Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir steidzami nepieciešams politisks atbalsts, lai pārvarētu ekonomiskās problēmas. Uzņēmēju bažas un bailes ir jāuztver nopietni, lai viņi varētu ne tikai izdzīvot, bet arī plaukt.