Vācijas flote sāk būvēt jaunas flotes servisa laivas - jauns kurss!

Vācijas flote sāk būvēt jaunas flotes servisa laivas - jauns kurss!

Vācijas flote iegulda savā nākotnē: šodien uzņēmums NVL (Naval Vessels Lürssen) Pīnas kuģu būvētavā Volgastā sāka būvēt otro no trim jaunajām flotes apkalpošanas laivām. Šis solis tiek veikts vairākus mēnešus pirms sākotnēji plānotā laika, sniedzot atbildīgajiem cerību. Katra jaunās laivas ir iespaidīgi 130 metrus garas, un paredzams, ka tās no 2029. gada aizstās novecojušo “Oste” klasi, kas tiek izmantota kopš 1988. gada. Kopējam pasūtījumam, kas ietver arī apmācību telpu, bija plānots ap 3,26 miljardu eiro. Welt.

Šo jauno laivu nepieciešamību īpaši izceļ pašreizējā ģeopolitiskā situācija. Viceadmirālis Aksels Dērcs uzsver, ka jaunā tehnoloģija ir būtiska drošības pasākumiem. Ģenerālmajors Jirgens Setzers apraksta laivas kā būtiskas, lai nodrošinātu iepazīšanos elektromagnētiskajā spektrā.

Fregašu celtniecība – krīze ar daudzām šķautnēm

Taču Vācijas flotē ne viss norit gludi. Paralēli flotes servisa kuģu būvniecībai ir apdraudēta Fregate projekta – jaunās klases F126 fregates – virzība. Ķīlis pirmajai no šīm fregatēm tika ielikts 2023. gada decembrī, taču būvniecība virzījās lēni. Ģenerāluzņēmējs Damens Navāls saskaras ar masveida projektēšanas programmatūras problēmām, kas izraisa ievērojamas kavēšanās. Marineforum ziņo, ka pirmās fregates piegāde, kas sākotnēji bija paredzēta 2028. gadā, tagad varētu tikt atlikta vismaz uz 2031. gadu.

Šajā saspringtajā situācijā šobrīd tiek apspriests, vai F126 projekts būtu jāatceļ, lai gan jau ir ieguldīti vairāk nekā 1,8 miljardi eiro. Federālā budžeta komiteja ir alternatīvi radījusi iespēju, ka TKMS F126 vietā varētu uzbūvēt sešas Meko A200 fregates. Lai gan tie ir mazāk jaudīgi, tie piedāvā priekšrocības, jo tos var uzbūvēt rentablāk un ātrāk.

Politiskie lēmumi un nākotnes izredzes

Šo notikumu fons ir sarežģīts. Jūras inspektors Jans Kristians Kāks ir izteicies par labu turpmākai F126 būvniecībai, bet tajā pašā laikā federālā valdība arī plāno palielināt fregatu skaitu līdz sešām. Tādējādi bruņojuma projekta apjoms sasniedz trīs miljardus eiro. Saskaņā ar [Kreiszeitung](https://www.kreiszeitung.de/politik/deutschland-bundeswehr-marine-kriegsschiffe-fregatten-pistorius- Defense-zr-93127297.html) jaunie kuģi tiks izmantoti arī zemūdeņu medībām, jūras ceļu aizsardzībai un īpašo spēku atbalstam.

Projekta F126 izaicinājumi rada politiskus un juridiskus jautājumus. Ja projekts tiks atcelts, tas var ne tikai radīt finansiālus zaudējumus iesaistītajiem uzņēmumiem, bet arī radīt tālejošu ietekmi uz Eiropas aizsardzības nozari. Rodas arī jautājums, kā Vācija var pēc iespējas ātrāk uzlabot savas militārās spējas, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi. Tiek apspriesti tādi risinājumi kā ātrāks Meko fregašu iepirkums un bezpilota sistēmu izpēte, lai novērstu spēju trūkumu.

Tāpēc būs aizraujoši redzēt, kādus lēmumus federālā valdība pieņems tuvākajā nākotnē, lai Vācijas jūras kara flote atbilstu mūsdienu standartiem, tajā pašā laikā ģeopolitiskie izaicinājumi nemazinās.