Jauns sākums Tulonā: Mercs un Makrons ierosina ES vadošo lomu

Jauns sākums Tulonā: Mercs un Makrons ierosina ES vadošo lomu

2025. gada 30. augustā Vācijas un Francijas attiecības piedzīvoja jaunu dinamiku. Pēc svarīgas valdības sēdes Tulonā kanclers Frīdrihs Mercs un prezidents Emanuels Makrons pasludināja jaunu sākumu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta ciešākai sadarbībai vairākās galvenajās jomās. Kā ziņo NDR, tiek apspriesta intensīvāka sadarbība Eiropas bruņojuma projektos, Ukrainas miera plāna izstrāde un Francijas un Vācijas ekonomiskā darba kārtība. Mercs savos paziņojumos uzsvēra sadarbības būtisko nozīmi Eiropas stabilitātei.

Taču uz abiem valstu vadītājiem tiek izdarīts spiediens. Kā liecina Berliner Zeitung, joprojām ir neatrisināti jautājumi un domstarpības, kas rada spriedzi partnerattiecībām. Piemērs tam ir strīds par apvienoto kaujas lidmašīnu FCAS (Future Combat Air System). Kamēr Makrons tiecas pēc Eiropas neatkarības Ukrainas politikā, Mercs paļaujas uz ciešu sadarbību ar NATO un ASV. Dažādas pozīcijas var apdraudēt vēlamo vienotību.

Izaicinājumu dažādība

Diskusija par Eiropas drošību ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā ģeopolitisko spriedzi. ES aizsardzības ministri Kopenhāgenā vienojās palielināt atbalstu Ukrainai un palielināt spiedienu uz Krieviju. Kā ziņo NDR, Ukrainas bruņoto spēku stiprināšanai tika pieņemti konkrēti pasākumi, piemēram, iesaldēto līdzekļu konfiskācija un jaunas sankcijas. Taču šajos jautājumos var parādīties pretstats starp Vācijas un Francijas nostādnēm.

Izaicinājums nav tikai politisks: Francijā ir parādījusies jauna nacionālās drošības stratēģija, bet Vācijā tiek apspriesta iesaukšana un kara spējas. Šīs iekšējās diskusijas varētu negatīvi ietekmēt ES, īpaši ņemot vērā iekšpolitisko krīzi Francijā un ekonomiskās grūtības Vācijā. Starptautiskā politika uzsver, ka uz spēles ir likta stabilitāte ES, jo īpaši, ja iespējamas jaunas vēlēšanas Francijā varētu izraisīt lielāku radikalizāciju politikā.

Sociālā dimensija

Šķiet, ka sociālās saites starp Vāciju un Franciju laika gaitā kļūst vājākas. Vāciešu arhitektoniskā interese par Franciju ir samazinājusies. Jaunākā statistika liecina, ka Francija vairs nav iecienītākais ceļojumu galamērķis. Tradicionāli krāsainas pilsētu partnerības bieži vien uztur tikai apņēmīgi vecāki pilsoņi, savukārt jaunākās paaudzes izrāda mazāku interesi. Trīs Gētes institūtu slēgšana Francijā ilustrē šo attīstību, kurai plaša sabiedrība nesaņēma maz uzmanības, kā atzīmē Internationalepolitik.

Savukārt ekonomiskās attiecības attīstās pozitīvi. Neskatoties uz emocionālo saišu samazināšanos, tirdzniecības bilance liecina, ka ekonomiskā apmaiņa starp abām valstīm joprojām ir spēcīga. Kopš 2017. gada Makrons vairākkārt uzsvēris, ka Eiropai ir vajadzīga vienota fronte pret šī laika izaicinājumiem. Karš Ukrainā īpaši uzsvēris ES atkarību no ASV atbalsta.

Šīs dinamikas apstākļos bija arī traģiskas ziņas no Vācijas. Negadījumā, kas šokēja tautu, tika arestēts 31 gadu vecs irākietis, kuru tur aizdomās par 16 gadus veca jaunieša tīšu iegrūšanu kravas vilcienā Frīdlendas dzelzceļa stacijā. Pie nogalinātā tika atrastas aizdomās turamā DNS pēdas. Kā ziņo NDR, aizdomās turamais pašlaik atrodas psihiatriskajā iestādē pēc nozieguma, kas notika augusta vidū.

Izaicinājumi ir daudzveidīgi, un nākamie mēneši parādīs, vai Vācijas un Francijas sadarbības izvirzītos mērķus tiešām var pārvērst realitātē, vai arī domstarpības turpinās traucēt.