Taivāna un Braunšveiga: revolūcija kvantu datorpētniecībā!
Braunšveigas Tehniskā universitāte sadarbojas ar Taivānas pētniekiem, lai izstrādātu novatoriskus germānija kvantu punktus kvantu datoriem.

Taivāna un Braunšveiga: revolūcija kvantu datorpētniecībā!
Mūsdienās tehnoloģiju un pētniecības pasaulē notiek daudz, it īpaši, ja runa ir par kvantu datoru novatorisko attīstību. Braunšveigas Tehniskā universitāte un Nacionālā Yang Ming Chiao Tung universitāte (NYCU) Taivānā ir apvienojušās, lai uzsāktu aizraujošu projektu ar nosaukumu “CryoDot”. Nākamo trīs gadu laikā abas institūcijas vēlētos veikt pētījumus par germānija kvantu punktiem, kas dos iespēju kvantu datorus darbināt uzlabotos temperatūras apstākļos. Kā TU Braunšveiga ziņo, projekts tiek finansēts ar aptuveni 750 000 eiro no Taivānas un Vācijas.
Bet kas patiesībā padara germāniju tik īpašu? Ģermānijam (Ge), ķīmiskajam elementam ar atomskaitli 32, raksturīgs tā cieti trausls un pelēkbalts izskats. Tas pieder pie oglekļa grupas, un tam ir dažas īpašības, kas padara to par vērtīgu pusvadītāju. To izmanto ne tikai tranzistoros un elektroniskajos komponentos, bet arī tādās jomās kā optiskā datu pārraide un saules baterijas. Tomēr germānija nav bez strīdiem, jo zināmā mērā tam var būt kaitīgas īpašības, kas prasa rūpīgu apiešanos, piemēram, Wikipedia nosaka.
Pētījumi par kubitiem
Projekta “CryoDot” galvenais mērķis ir uzlabot kubitu darbības kvantu datoros. Šeit Braunšveigas komanda ar pētījuma vadītāju profesoru Vadimu Issakovu koncentrējas uz centrālo vadības elementu izstrādi silīcijā. No otras puses, Taivānas pētnieku uzdevums ir izstrādāt germānija kvantu punktus, kuriem vajadzētu darboties ar nelielu kļūdu 4 kelvinu temperatūrā un pat aprēķināt ātrāk nekā to silīcija kolēģi. Tas varētu nozīmēt paradigmas maiņu kvantu skaitļošanas tehnoloģijā.
Germānija kvantu punktu kombinācija ar granulētu alumīniju, jaunu supravadītāju materiālu, sola papildu stimulu inovācijām. Kā rakstā no SciSimple Šie alumīnija rezonatori demonstrē iespaidīgas īpašības, tostarp augstu kinētisko induktivitāti un izturību pret magnētiskajiem laukiem. Šīs īpašības varētu dot labumu kubitiem, atvieglojot supravadītāju un pusvadītāju mijiedarbības pārvaldību.
Vēl viens pluss ir tas, ka granulētā alumīnija pētījumi ļauj reāllaikā uzraudzīt materiālu elektrisko pretestību, kas ir galvenais šķērslis kvantu datoru attīstībā. Izturīgu germānija kvantu punktu un novatoriskā alumīnija kombinācija varētu pavērt ceļu turpmākiem sasniegumiem dažādās jomās, sākot no kriptogrāfijas lietojumiem līdz zāļu izstrādei.
Tas skaidri parāda, ka projekts "CryoDot" ne tikai atspoguļo nozīmīgu abu valstu pētnieku grupu sadarbību, bet arī šķiet nozīmīgs solis kvantu datoru evolūcijas attīstībā. Dažos nākamajos gados ir jāredz, kādu progresu komanda var panākt un kā šī attīstība ietekmēs tehnoloģiju ainavu.