Sajūtu noslēpums: šādi dzīvnieki un mašīnas piedzīvo savu vidi!

Sajūtu noslēpums: šādi dzīvnieki un mašīnas piedzīvo savu vidi!

Kas notiek, kad satiekas cilvēku, dzīvnieku un mašīnu pasaule? Šis jautājums ir aizraujošas diskusijas par inteliģences un vides jutīgo mijiedarbību centrā. Kā Atbalsis Zinātnes ziņojumus, cilvēku, dzīvnieku un mašīnu spēja uztvert un mijiedarboties ar savu vidi ir ļoti svarīga viņu intelektam. Bet kā šo mijiedarbību var objektivizēt?

Jēdziens “vide”, ko radījis biologs Jakobs fon Uekskils, apraksta, kā organismi uztver un piedzīvo savu pasauli. Katrs tips pārstāv savu specifisko vidi, ko ietekmē maņu orgāni un uztveres mehānismi. Uekskils skaidri nošķir vidi – ārējo uztveri – no iekšējās pasaules, kas ietver sevis iekšējo reprezentāciju. Šīs teorijas nozīme kognitīvajā filozofijā un tādās jomās kā robotika un kibernētika arī rada lielu interesi, piemēram, Wikipedia izceļ.

Dzīvnieku un cilvēku pasaule

Kognitīvā etoloģija sniedz mums dziļu ieskatu dzīvnieku, kas nav cilvēki, domāšanas procesos un prātos. Šī disciplīna pēta ne tikai nodomus un uzskatus, bet arī dzīvnieku apziņu. Atšķirībā no klasiskās etoloģijas, kognitīvā etoloģija ņem vērā arī garīgos stāvokļus un spējas. Donalds R. Grifins bija viens no pirmajiem, kurš ieviesa šo terminu un pievērsās dzīvnieku prāta spējām. Viņa kritika par biheiviorisma pieeju paver daudzas perspektīvas attiecībā uz dzīvnieku ētiku un dzīvnieku tiesībām, piemēram, Wikipedia apraksta.

Spilgts vides teorijas pielietošanas piemērs ir tādu dzīvnieku stratēģijas kā ērces, kuras nosaka saimnieku atrašanās vietu, pamatojoties uz smaržu un temperatūru. Tas parāda, kā dzīvnieki aktīvi veido savu vidi un ka visām organisma daļām ir jādarbojas funkcionālā lokā. Uekskila iespaidi ne tikai veidoja dzīvnieku zinātni, bet arī izraisīja tālejošas diskusijas filozofijā.

Mašīnas un dabiskās sistēmas

Tehnoloģiju attīstība nozīmē, ka mašīnas arvien vairāk tiek uzskatītas par šīs mijiedarbības sastāvdaļu. Inženieri strādā, lai izstrādātu mašīnas, kurām ir mākslīgas saskarnes, kas atdarina dabā sastopamās sistēmas. Varētu izstrādāt ierīces, kas ļauj neredzīgiem cilvēkiem orientēties biatlonā, paļaujoties uz dzīvnieku dabiskajām uztveres spējām. Šāda attīstība parāda, cik šauras patiesībā ir robežas starp dažādām vidēm.

Apzināsimies, cik dažādas ir šīs pasaules, taču tās ir savstarpēji saistītas. Jutīgums pret apkārtējo vidi — gan dzīvniekiem, gan mašīnām — ir ļoti svarīgs. Mums ir jāseko līdzi dzīvo būtņu bioloģiskajiem pamatiem un garīgajai darbībai. Mērķtiecīga apmaiņa un kritiska pārdoma par mūsu mijiedarbību var palīdzēt labāk izprast mijiedarbību starp cilvēkiem, dzīvniekiem un mašīnām.