ES komisārs Rosvals viesojas Lejassaksijā: tīreļu un putnu aizsardzība uzmanības centrā!

ES komisārs Rosvals viesojas Lejassaksijā: tīreļu un putnu aizsardzība uzmanības centrā!

2025. gada 17. novembrī ES vides, ūdensizturības un aprites ekonomikas komisāre Jessika Roswall apmeklēja Lejassaksijas un Brēmenes reģionus. Viņu apmeklējuma uzmanības centrā bija pļavu putnu un tīreļu aizsardzība. Nedaudz lietainā laikā viņa uzzināja par projektu “GreenMoor II” Brēmenes bloklendā un “slapjo trīsstūri”. Rosvallu pavadīja kabineta vadītāja vietnieks Jans Seisenss, kā arī EP deputāti Lena Dipona, Deivids Makalisters un Stefans Kēlers.
Vizītes laikā Lena Hauschildt no Lejassaksijas/Brēmenes zālāju centra paskaidroja, kā emisijas mēra dažādos ūdens līmeņos. Lauku tautas prezidents Dr. Holgers Hennijs pauda optimismu par sarunām, kas tika organizētas kopā ar Brēmenes lauksaimniecības asociāciju. Dienas laikā tika apspriestas dažādas tēmas, tostarp atjaunotā apņemšanās regulēt ūdens līmeni un atjaunot kūdrājus, kam ir būtiska nozīme siltumnīcefekta gāzu samazināšanā, izmantojot pastāvīgos zālājus.

Sadarbība dabas aizsardzībā

“Sadarbība regulējuma vietā” bija šīs dienas devīze. Henijs uzsvēra, ka būtiska ir pozitīva sadarbība starp lauksaimniecību, dabas aizsardzību un politiku. Tika pārrunātas arī grūtības, ko rada mēslošanas noteikumi “sarkanajos apgabalos”, kas noved pie augu nepietiekamības. Viņš kritizēja kolektīvos sodus bez principa “piesārņotājs maksā”. Šajā dienā tika sniegtas galvenās runas par ūdens aizsardzības teritoriju ieteikumiem un barības vielu situāciju Lejassaksijā un Vācijā, kas paredzētas, lai sniegtu sākumpunktus situācijas uzlabošanai.

Nepieciešamība aizsargāt kūdrājus ir skaidri izklāstīta arī Federālajā klimata aizsardzības likumā. Šīs augsnes, kas veido aptuveni 8 % no lauksaimniecības zemes Vācijā, ir svarīgas oglekļa piesaistītājas un tām ir izšķiroša nozīme ūdens ciklā. Nosusināto kūdrāju sadalīšanās rezultātā ik gadu rodas aptuveni 53 miljoni tonnu CO2 emisiju. Tāpēc federālā valdība ir ierosinājusi Nacionālo purvu aizsardzības stratēģiju, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam katru gadu samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 5 miljoniem tonnu CO2 ekvivalentu. Galvenā uzmanība tiek pievērsta atkārtotas mitrināšanas pasākumiem, lai uzlabotu emisiju bilanci un popularizētu neskartus purvus kā dabas resursus.

Inovatīvi risinājumi

Uz nākotni orientēta pieeja ir purvu kultūra, kurā mitrās purvu teritorijas tiek izmantotas ilgtspējīgi. Tie ietver, piemēram, kaķu un kūdras sūnu audzēšanu, kā arī ūdensbifeļu turēšanu. Federālā Pārtikas un lauksaimniecības ministrija (BMEL) līdz 2032. gadam šādus iespējamos izmantošanas veidus finansē ar aptuveni 80 miljoniem eiro. Pāreja uz jaunām audzēšanas metodēm kļūst par izaicinājumu lauksaimniekiem, jo ​​bieži vien ir nepieciešamas jaunas iekārtas un tirdzniecības kanāli.

2030. gada klimata aizsardzības programmas ietvaros atbalstu saņēma arī agrofotoelementi, kas ir fotoelektrisko sistēmu un izmantošanas lauksaimniecībā apvienojums. Šī novatoriskā pieeja nākotnē būtu jāveicina arī atkārtoti samitrinātā purvā. Pašreizējais Greifsvaldes universitātes pētījums pētīs PV sistēmu ietekmi uz tīreļiem un tādējādi veicinās ilgtspējīgas prakses tālāku attīstību lauksaimniecības nozarē.

Noslēgumā var teikt, ka diena ne tikai deva būtisku impulsu purva aizsardzībai, bet arī akcentēja nepieciešamību sadarboties starp dažādiem dalībniekiem lauksaimniecības un dabas aizsardzības jomās. Attiecīgi ir vajadzīgas uz nākotni vērstas koncepcijas, kas gan atbalsta klimata aizsardzību, gan piedāvā lauksaimniekiem perspektīvas.

Papildinformāciju par aktuālajām norisēm kūdrāju aizsardzībā var atrast vietnē Lauku tauta, BMELH un Agriculture.de.