50 gadus pēc Līneburgas tīreļa katastrofas: mācības no elles!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet vairāk par postošajiem meža ugunsgrēkiem Gifhornā un Lejassaksijā 1975. gadā, to cēloņiem un sekām ugunsdzēsības dienestam.

Erfahren Sie mehr über die verheerenden Waldbrände in Gifhorn und Niedersachsen 1975, ihre Ursachen und die Folgen für die Feuerwehr.
Uzziniet vairāk par postošajiem meža ugunsgrēkiem Gifhornā un Lejassaksijā 1975. gadā, to cēloņiem un sekām ugunsdzēsības dienestam.

50 gadus pēc Līneburgas tīreļa katastrofas: mācības no elles!

1975. gada augusta vasaras karstums atnesa katastrofālu notikumu, kas uz visiem laikiem veidoja Līneburgas tīreļus. Augusta pirmajās nedēļās postoši mežu ugunsgrēki plosījās 13 000 hektāru Lejassaksijas skaistās ainavas teritorijā un prasīja septiņu cilvēku dzīvības. Līdz pat šai dienai šī traģēdija tiek uzskatīta par lielāko ugunsgrēka katastrofu Vācijas Federatīvajā Republikā, kas izraisīja milzīgus postījumus, jo īpaši Celles, Gifhorn un Lüchow-Dannenberg rajonos, kā ZDF šodien ziņo.

Īpaši biedējošu situāciju padarīja laikapstākļi. Temperatūra virs 30 grādiem pēc Celsija un mitrums no 20 līdz 30 procentiem veidoja ideālus apstākļus liesmām. Turklāt bija arī kritiska laikapstākļu situācija ar brāzmainu vēju, kas ugunsgrēku padarīja vēl straujāku un nevaldāmāku. Iepriekšējā vētras “Kvimburga” atmirusī koksne ievērojami palielināja briesmas. 1975. gada 8. augustā ugunsgrēks pie Stīdes kļuva nekontrolējams un izraisīja dramatisku 15 000 ugunsdzēsēju, 11 000 Bundesvēra karavīru un daudzu brīvprātīgo izvietošanu. NDR.

Sarežģīti dzēšanas darbi un traģiski upuri

Dzēšanas darbus raksturoja daudzas grūtības. Avārijas dienestu darbu dažviet noteikti traucēja neatbilstošas ​​augstās tehnoloģijas, piemēram, radio savienojumu un elpošanas aparātu trūkums. Toreiz bieži tika norādīts uz trūkumiem organizācijā un neskaidro komandu struktūru. Operācija traģiski beidzās diviem brīvprātīgajiem un pieciem ugunsdzēsējiem, kuri zaudēja dzīvību šajā haosā ZDF šodien.

Postošie ugunsgrēki ne tikai ekonomiski un emocionāli ietekmēja reģiona iedzīvotājus, bet arī radīja ilgtermiņa izmaiņas ugunsdzēsības dienesta darbā. Tika izdoti jauni noteikumi, kas cita starpā noteica minimālo vecumu darbam 18 gadu vecumā un divu gadu ugunsdzēsēju pamatapmācības ieviešanu. Turklāt ir izveidotas īpašas vadības struktūras, kas ļautu ātrāk reaģēt ārkārtas situācijās.

Mācības no katastrofām un klimata pārmaiņām

Gados pēc ugunsgrēka Lejassaksijā tika ievērojami uzlabota ugunsdzēsības tehnoloģija. Ugunsdzēsēju mašīnas mūsdienās ir aprīkotas ar moderniem radioaparātiem, satelītnavigāciju, lielākām ūdens tvertnēm un augstas veiktspējas sūkņiem. Lai nodrošinātu labāku pārskatu par meža ugunsgrēkiem, Līneburgā tika izveidots meža ugunsgrēku centrs, kas darbojas ar bezpilota lidaparātu tehnoloģiju un noskaņotām laikapstākļiem ZDF šodien.

Taču meža ugunsgrēku problēma ne tikai paliek vēsturiskā atmiņā, bet joprojām ir aktuāla. Klimata pārmaiņas ir palielinājušas mežu ugunsgrēku risku Vācijā; Arī 2023. gadā izdega vairāk nekā 1200 hektāru. Visbiežāk sastopamie cēloņi bieži ir ļaunprātīga dedzināšana un cilvēka kļūdas, un pusei ugunsgrēku, neskatoties uz visiem centieniem, ir nezināmi cēloņi Statista.

Tomēr šīs nodarbības ir mēģinājums izvairīties no turpmākām katastrofām. Lejassaksija paļaujas uz inovatīviem agrīnās brīdināšanas un riska kombinācijām, lai būtu gatava pretoties dabas spēkiem. Tur vairs netiek ignorēts neviens risks – un 1975. gada liesmu atmiņa joprojām ir brīdinājums ikvienam. Tas ir vienīgais veids, kā reģions var turpināt baudīt savu skaisto dabu.