Lejassaksijas lauksaimniecība pretojas plānotajai telpiskajai plānošanai!
Prasības pēc telpiskās plānošanas Lejassaksijā: lauksaimniecības pārstāvji brīdina par draudiem lauksaimniecības zemei no atjaunojamās enerģijas projektiem.

Lejassaksijas lauksaimniecība pretojas plānotajai telpiskajai plānošanai!
Lejassaksijā lietas virmo saistībā ar gaidāmajām izmaiņām valsts telpiskās plānošanas programmā (LROP). Jaunākais projekts, ko iesniegusi Lejassaksijas Pārtikas, lauksaimniecības un patērētāju aizsardzības ministrija, sastapās ar ievērojamu lauksaimniecības pretestību. The Lejassaksijas lauku iedzīvotāju valsts asociācija un daudzas rajonu asociācijas pauž nopietnas bažas, ka plānotie pasākumi apdraud viņu iztiku. Lauku tautas prezidents Holgers Hennijs kļūst skaidrāks: viņš būtībā parāda izpratni par klimata aizsardzību, bet ne par katru cenu. Ir svarīgi pieprasīt lielāku reģionālo elastību un cieņu pret lauksaimniecību, saka Hennijs.
Lauksaimnieki īpaši kritiski vērtē gaidāmo lauksaimniecības zemju zaudēšanu. Tie ir pamats to ražošanai, un vienlaikus tos apdraud tādi projekti kā fotoelementu sistēmas aramzemē, vēja enerģijas izmantošana mežos un nepieciešamība pēc apakšstacijām un rūpniecības zonām. Lauku iedzīvotāji aicina pārdomāt vērienīgu prioritāro teritoriju ieviešanu ekonomikas pārveidei no 30 hektāriem un brīdina par nereāliem nomas līgumiem, kas var nest līdzi veselu reģionu “noparkošanās” risku.
Lauksaimniecības ieguldījums klimata aizsardzībā
Vietējai lauksaimniecībai ir būtiska loma vietējā klimata aizsardzībā. To veic Bezgalīgas enerģijas iniciatīva pamatā. Lauksaimniecības dalībnieki ne tikai atbalsta kopienas, uzturot zaļās zonas, bet arī aktīvi veicina tīklu veidošanu un sadarbību. Pašvaldībām ir arī iespēja iznomāt lauksaimniecības zemi, lai integrētu klimata aizsardzības prasības. Piemēram, nomas līgumos var norādīt tādus nosacījumus kā ierobežota slāpekļa ievade.
Vēl viena lauksaimniecības un pašvaldību sadarbības priekšrocība ir klimatam draudzīgu uzņēmumu piekļuve tirgiem. Reģions gūst labumu arī no novatoriskām koncepcijām, piemēram, agrofotoelementiem, kas ļauj vienlaikus darboties lauksaimniecībā un saules enerģijas ražošanā. Lauksaimniecības mērķis ir ne tikai ražot pārtiku, bet arī aktīvi veicināt klimata aizsardzību.
Nepieciešamas izmaiņas LROP
LRP grozījumu projekts skar dažādas nākotnei nozīmīgas jomas, tostarp atjaunojamo energoresursu nozari. Noteikti principi attiecībā uz zemes piemērotību zemē uzstādītām PV un vēja enerģijas paplašināšanai. Projektā paredzēti apjomīgi pielāgojumi, lai saglabātu līdzsvaru starp dabas aizsardzību un lauksaimniecību, tāpēc programmā var tikt aplūkoti arī tādi aspekti kā teritoriju pārslapināšana. Taču arī šeit ir nepieciešama “piesardzīga aizsardzība”, lai saprātīgi integrētu piekrastes reģionus un lauksaimniecības teritorijas.
Zemniekiem īpaši svarīga ir augsnei draudzīga telpiskās plānošanas politika. Tie pieprasa detalizētu zemes izmantojuma diferenciāciju un infrastruktūras sloga taisnīgāku sadali. Politiķu aicinājums ir tāds, ka progresu nevajag bloķēt, bet gan būvēt uz stabiliem pamatiem. Veiksmīgas sadarbības garā skan arī aicinājums uz sadarbību dabas aizsardzībā. Lauksaimniecībai aktīvi jāiesaistās biotopu koridoru plānošanā, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības attīstību. Kļūst skaidrs, ka ilgtspējīgu nākotni var sasniegt tikai kopā.