EPO: atslēga uz labāku smadzeņu darbību un Alcheimera terapiju!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pētījumi par eritropoetīna (EPO) lomu Getingenā parāda jaunas perspektīvas kognitīvo traucējumu terapijā.

Erforschung der Rolle von Erythropoietin (EPO) in Göttingen zeigt neue Perspektiven für Therapien bei kognitiven Störungen.
Pētījumi par eritropoetīna (EPO) lomu Getingenā parāda jaunas perspektīvas kognitīvo traucējumu terapijā.

EPO: atslēga uz labāku smadzeņu darbību un Alcheimera terapiju!

Kas jauns neirozinātņu jomā? Aizraujošs atklājums, kas saistīts ar augšanas faktoru eritropoetīnu (EPO), ienes svaiga gaisa elpu kognitīvo spēju un smadzeņu struktūras pētījumos. Pašreizējie pētījumi liecina, ka EPO ir ne tikai būtisks asins veidošanā, bet arī spēlē izšķirošu lomu oligodendrocītu attīstībā un nobriešanā smadzenēs. Šīs šūnas pārklāj nervu šķiedras ar mielīnu, kas nodrošina ātru un efektīvu signāla pārraidi. Atbildīgā pētnieku grupa, kuru vada prof. Dr. Dr. Hannelore Ehrenreich un prof. Dr. Klaus-Armin Nave, ir publicējusi publikācijas tādos specializētos žurnālos kā Nature Communications, kas izraisa lielu ažiotāžu.

Kā tas īsti izskatās? Pētījumi liecina, ka EPO ir nepieciešams, lai nenobriedušas cilmes šūnas pārveidotos par pilnībā nobriedušām, mielīnu ražojošām šūnām. Pelēm, kuru nobriedušajos oligodendrocītos nav specifisku EPO receptoru, var novērot hipokampa mielīna struktūras traucējumus. Šie dzīvnieki arī uzrāda sliktākus rezultātus atmiņas testos, norādot uz EPO centrālo lomu mācīšanās un domāšanas procesos. Bet tas vēl nav viss: EPO ietekmē arī gēnu aktivitāti smadzenēs, aktivizējot vai nomācot dažādus ar šūnu nobriešanu un signalizāciju saistītus gēnus, kas ir svarīgi kognitīvajām spējām.

EPO un smadzenes: dziļāks savienojums

EPO ne tikai ražo pats ķermenis, bet arī to var ievadīt kā medikamentu. Tas paver aizraujošas perspektīvas neirodeģeneratīvu slimību, tostarp Alcheimera, ārstēšanai. Vingrinājumi un izziņas aktivitātes veicina EPO veidošanos, kas nozīmē, ka katrs no mums varētu potenciāli uzlabot savu smadzeņu struktūru, vienkārši izmantojot aktīvu dzīvesveidu. Saskaņā ar MedLab portālu, jau ir apsvērumi par EPO izmantošanu kā terapeitisku līdzekli pret kognitīviem traucējumiem.

Līdzšinējie atklājumi liecina, ka EPO ir īsts universāls. Tam ir galvenā loma gan asins veidošanā, gan mūsu garīgās sagatavotības atbalstīšanā. Turpmākajos pētījumos galvenā uzmanība tiks pievērsta tam, kā mēs varam izmantot šo augšanas faktoru medicīniski mērķtiecīgi, lai aizsargātu smadzenes un veicinātu kognitīvās spējas. Galu galā katru dienu ir nepieciešami aptuveni 200 miljardi sarkano asins šūnu, lai optimāli apgādātu mūsu ķermeni ar skābekli. Pateicoties šīm zināšanām, sarkano asinsķermenīšu veidošanās un kognitīvo procesu mijiedarbība arvien vairāk tiek pievērsta uzmanības centrā, ko [PMC] sīki izskata (https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC9029096/).

EPO nākotne medicīnā

Rezumējot, EPO ir ne tikai svarīgs eritropoēzes savienojums, bet arī varētu būt atslēga jaunām terapeitiskām pieejām neiroloģijas jomā. Tādas pieejas kā paša ķermeņa EPO sistēmas aktivizēšana, izmantojot motoriski kognitīvo apmācību, nākotnē varētu kļūt svarīgas, lai saglabātu smadzenes formā un palēninātu izziņas samazināšanās procesus. Joprojām ir aizraujoši redzēt, kā attīstās pētniecība un kādas jaunas iespējas šeit rodas. Tāpēc turpiniet kustēties un turiet smadzenes aktīvas — tas var būt labākais veids, kā gūt labumu no EPO!