Režisors Ērihs Sidlers pamet Getingenes Deutsches Theater!

Režisors Ērihs Sidlers pamet Getingenes Deutsches Theater!

Getingenes kultūras pasaulē šobrīd valda satricinājumi: Ērihs Sidlers, kurš kopš 2014. gada ir Deutsches Theater Göttingen direktors, ir paziņojis par aiziešanu pensijā. Tas ir pārsteigums, jo tikai nesen viņš tika slavēts plašsaziņas līdzekļos par viņa ieguldījumu teātrī. Sidlers kompāniju pametīs 2026./27.gada sezonas beigās, t.i., 2027.gada vasarā, divus gadus pirms sākotnējā līguma beigām. Kā Göttingen Tageblatt ziņo, Sidlers pauž bažas, ka finanšu samazinājumi, kas draud no 2027. gada, var radīt sarežģītu situāciju teātrim. Viņa mērķis ir izvairīties no bankrota un izvairīties no atbildības par iespējamiem darbaspēka samazināšanas pasākumiem.

Pēdējos gados Sidlers ir veidojis teātri, skaidri koncentrējoties uz radošām programmām un kultūras apmaiņu. Viņš vienmēr bija apņēmīgs, kā uzsvēra CDU štata parlamenta deputāte Karīna Hermane, kura savu izstāšanos uzskata par zaudējumu Getingenes kultūras nozarei. CDU Bundestāga deputāts Frics Gintzlers arī izceļ Sidlera centienus veicināt apmaiņu starp dažādiem kultūras dalībniekiem.

Politiskā atbalss un izaicinājumi

Politisko grupu reakcija bija ātra un vienveidīga. Līdztekus Sidlera atbalstam SPD Saeimas frakcija pauž bažas par neskaidrībām kultūrainavā. 2025./26.gada budžetā jau ir ieplānoti 500 000 eiro, lai izstrādātu jaunu renovācijas variantu pēc vispārējās renovācijas pārtraukšanas budžeta deficīta dēļ. Zaļā grupa direktoru maiņās saskata iespēju izstrādāt jaunu kultūrpolitikas modeli.

Tomēr pašreizējā situācija ir izaicinājums Deutsches Theater. Joprojām ir lemts par restrukturizācijas iesaldēšanu, kas rada jautājumu par teātra finansiālo nākotni. Padomes deputāte Vibke Gintzlere arī kritizē mēri Petru Broistetu (SPD) par viņas lomu šajā procesā. Pastāv arī bažas, ka darbinieku darba apstākļi varētu pasliktināties, ja netiks nodrošināts finansējums.

Skatiens nākotnē

Sidlera lēmums politiskajā sfērā tiek uztverts kā skaidrs signāls kultūrpolitikai. Tas, vai kultūras dzīves centrs Vācu teātris varēs pastāvēt, ir atkarīgs no stabila finansiālā pamata. Vietējās frakcijas ir vienisprātis, ka steidzami nepieciešams uzticams finansējums un plānošanas drošība, lai nezaudētu Sidlera ilggadējo pieredzi un zināšanas.

Viņa priekšlaicīga aiziešana vismaz dod iespēju kārtīgi meklēt pēcteci. Tagad ir pienācis laiks plānot nākamos soļus un nodrošināt, ka Deutsches Theater joprojām ir vieta radošumam. Jāskatās, kurš mantos Sidleru un kā teātris tiks pozicionēts turpmākajos gados.