Atjaunojamā enerģija: šādi samazināsies elektroenerģijas cenas un CO2 emisijas līdz 2030. gadam!

Atjaunojamā enerģija: šādi samazināsies elektroenerģijas cenas un CO2 emisijas līdz 2030. gadam!

Atjaunojamās enerģijas pasaulē pēdējos gados ir noticis daudz, un jaunākie pētījumi liecina, ka šis progress varētu būt izdevīgs arī patērētājiem. Pašreizējā Eiropas Vides aģentūras (EVA) pētījumā “Enerģētika ES: tendences un perspektīvas” uzsvērts, ka vēja enerģijas paplašināšana varētu ievērojami samazināt patērētāja elektroenerģijas izmaksas ilgtermiņā. Saskaņā ar pētījumu mainīgās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ES līdz 2030. gadam varētu samazināties par 57 procentiem, salīdzinot ar 2023. gadu.

Nepieciešamība sasniegt ES atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes mērķus tiek uzskatīta par ļoti svarīgu. Tomēr īstermiņa ietaupījumus daļēji varētu kompensēt investīcijas elastīgākā elektrotīklā un valsts izdevumi. Tomēr ilgtermiņa perspektīvas ir gaišas: patērētāji varētu ietaupīt naudu, izmantojot atjaunojamo enerģiju, vienlaikus veicinot enerģētisko neatkarību un pāreju uz tīru nozari.

Atjaunojamās enerģijas izmantošana pieaug

Atjaunojamo energoresursu pozitīvā attīstība ir atspoguļota arī citā Agora Energiewende pētījumā, kurā aplūkots enerģētikas pārejas stāvoklis Vācijā. Pagājušajā gadā atjaunojamo energoresursu īpatsvars bruto elektroenerģijas pieprasījumā pieauga līdz iespaidīgiem 56 procentiem. To daļēji atbalstīja rekordlielā fotoelementu paplašināšana līdz 16 gigavatiem un sauszemes vēja enerģija, kas radīja jaunas atļaujas 13 gigavatu apmērā. Arī uzstādītā akumulatora jauda palielinājās līdz 12 gigavatiem, kas liecina, ka nozare turpina attīstīties.

Turklāt tika atzīmēts vidējās biržas elektroenerģijas cenas samazinājums gandrīz par 20 procentiem, kas saistīts ar augsto ražošanu no atjaunojamiem avotiem un ar to saistīto samazināto vajadzību pēc tradicionālajiem elektroenerģijas ražotājiem. Patērētājiem tas nozīmē, ka elektrības cenas gada laikā ir samazinātas, pat ja tās ik pa laikam pieaug tumšā klusuma dēļ.

Progress un izaicinājums

Neraugoties uz šiem panākumiem, pastāv arī izaicinājumi, jo īpaši būvniecības un transporta nozarē, kas abos gadījumos nesasniedz ES oglekļa emisiju mērķus. Saskaņā ar Agora pētījumu, Vācija 2024. gadā neievēroja Eiropas klimata mērķus par aptuveni 12 miljoniem tonnu CO₂, un lielākā daļa emisiju rodas no šīm nozarēm. Jo īpaši attiecībā uz transportu un ēkām ir nepieciešama attiecīgās infrastruktūras paātrināta paplašināšana, lai tuvinātu klimata mērķus.

Transporta sektorā emisijas samazinājās tikai minimāli, savukārt ēku sektorā saruka siltumenerģijas nepieciešamība. Kopējais siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājums par 18 miljoniem tonnu, kas ir vēsturiski zemākais rādītājs, galvenokārt ir saistīts ar pozitīvajām norisēm enerģētikas nozarē, kur tika sasniegti vairāk nekā 80 procenti no emisiju samazinājumiem. Visbeidzot, jāatzīmē, ka, runājot par enerģētiku, nākotne noteikti ir saistīta ar atjaunojamiem resursiem.

Ņemot vērā visas šīs norises, šķiet, ka enerģētikas pāreja ir labi uz priekšu. Ziņojumos ir skaidri redzams, ka ieguldījumi atjaunojamā enerģijā varētu ne tikai veicināt tīrāku nākotni, bet arī ietaupīt patērētāju makus. Ceļš ir skaidrs, un jācer, ka politikas veidotāji veiks atbilstošus pasākumus, lai turpinātu virzīt šo pozitīvo tendenci. Plašāku informāciju par atjaunojamās enerģijas tēmām un to ietekmi uz elektroenerģijas cenām un emisijām skatiet sadaļās “temagazin” un “[Agora “Energy pāreja](https://www.agora-energiewende.de/aktuelles/erneuerbare-senken-strompreise-und-emisions- Mangelnde-dynamics-bei-gebaeuden-und-verkehr-1)”.