Hanovere diskriminācijas strīdā: frizieres atlaide lakatu nēsātājiem!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Frizieris Hannoverē piedāvā atlaidi sievietēm, kuras valkā lakatus, bet izraisa diskusijas par diskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi.

Ein Friseur in Hannover bietet Rabatt für Damen mit Kopftuch an, löst aber Diskussion über Diskriminierung und Gleichbehandlung aus.
Frizieris Hannoverē piedāvā atlaidi sievietēm, kuras valkā lakatus, bet izraisa diskusijas par diskrimināciju un vienlīdzīgu attieksmi.

Hanovere diskriminācijas strīdā: frizieres atlaide lakatu nēsātājiem!

Hannoverē kāds frizieris izraisa ažiotāžu ar savu īpašo atlaižu kampaņu sievietēm, kuras valkā lakatus. Salons piedāvā milzīgu 40 procentu atlaidi visiem pakalpojumiem trešdienās, bet tikai sievietēm, kuras valkā lakatu. Šī reklāmas kampaņa tagad ir pārliecinājusi kādu 82 gadus vecu sievieti bez lakata sazināties ar pretdiskriminācijas aģentūru, jo viņa jutās diskriminēta. Viņas sūdzība ir izraisījusi juridiskas debates par diskrimināciju reliģijas dēļ, kas tiek izskatīta saskaņā ar Vispārējo vienlīdzīgas attieksmes likumu (AGG). Saskaņā ar [Welt] sniegto informāciju (https://www.welt.de/vermischtes/article68d0f242b1b09c2568c8bc12/Hannover-Friseur-bewirbt-Rabatt-nur-fuer-Damen-mit-Drucktuch-Frau-meldet-becrihtml-shoer) saņem atbalstu no tiesību zinātniekiem, kuri rīcību vērtē kā iespējamu nevienlīdzīgu attieksmi.

Salona īpašnieks Celal Kilic ir musulmaņu kurds, kurš vēlas izmantot šo kampaņu, lai pievērstu uzmanību jaunam sava salona stāvam. Šī grīda ir paredzēta tikai sievietēm, lai musulmaņu sievietes varētu justies ērti drošā telpā. Kiliča skaidro, ka reģionā trūkst iespēju sievietēm ar lakatiem, un cer izmantot šo iniciatīvu, lai apvienotu cilvēkus un radītu atvērtu atmosfēru, nevienam nejūtoties nelabvēlīgā situācijā.

Juridiskais vērtējums un sociālais konteksts

Šādu atlaižu tiesiskais regulējums ir sarežģīts. Profesors Gregors Tīsings no Bonnas Universitātes atlaidi raksturo kā “netiešu nevienlīdzīgu attieksmi” AGG izpratnē. Viņš uzsver, ka, lai gan atribūts “galvas lakats” likumā nav tieši minēts, tas tomēr ir cieši saistīts ar noteiktiem reliģiskiem uzskatiem. Konstitucionālais jurists Volkers Bēms-Neslers atlaidi uzskata par skaidru diskrimināciju bez objektīva pamatojuma. Viņš uzsver, ka aizsargātai videi ir jābūt iespējamai arī sievietēm bez galvassegas, kas vēl vairāk veicina diskusiju par vienlīdzīgu attieksmi LTO.

Turklāt tiek apspriests, cik lielā mērā atlaides atsevišķām grupām, piemēram, senioriem vai bērniem, ir juridiski pamatotas, lai veicinātu viņu sociālo līdzdalību. Savukārt atlaide tikai sievietēm ar lakatiem varētu tikt uzskatīta par diskriminējošu, pat ja tā norāda uz aizsardzības vajadzībām. Tiek apspriests, vai un kā atlaide palīdz kompensēt diskrimināciju profesionālajā dzīvē, par tēmu, kas jau aplūkota dažādos akadēmiskajos darbos, piemēram, Elizabetes Holcleitneres analīzē, kurā aplūkoti konflikti saistībā ar lakatu De Gruyter.

Kopumā jāskatās, kā attīstīsies juridiskie strīdi un vai frizieris var saglabāt savu atlaižu kampaņu, vai būs nepieciešamas izmaiņas, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem klientiem.