Augstākā administratīvā tiesa aptur deportāciju: vardarbīgs likumpārkāpējs paliek Norteimā!

Augstākā administratīvā tiesa aptur deportāciju: vardarbīgs likumpārkāpējs paliek Norteimā!

Aizvadītajās dienās Lejassaksijā ažiotāžu izraisīja Līneburgas Augstākās apgabaltiesas lēmums: vardarbīgu noziedznieku no Norteimas apgabala pagaidām nedrīkst deportēt uz Kosovu. Kā HNA ziņots, ka tiesa atcēla Getingenes Administratīvās tiesas spriedumu, ar kuru vairākkārtējam likumpārkāpējam draudēja izraidīšana.

Tiesneši iebilda, ka vainīgā sieva ir Vācijas dzimtene un ka viņai ir apšaubāma iespēja pamest valsti. 50 gadus vecais vīrietis, kurš kopš 1996. gada ir atkārtoti notiesāts par daudziem vardarbīgiem noziegumiem, savā pēdējā laulībā bija izrādījis vardarbīgu uzvedību. Šie traģiskie apstākļi nozīmēja, ka Getingenes Administratīvā tiesa nepiešķīra pagaidu tiesisko aizsardzību, bet Līneburgas lēmums radīja papildu skaidrojumus.

Politiskās reakcijas un bailes

Līneburgas tiesas lēmums izgaismo arī pašreizējo deportācijas politiku Vācijā. Šajā kontekstā ažiotāžu izraisa islāmistu sludinātāja Abdula Alima Hamzas lieta, kuru arī bija paredzēts deportēt uz Kosovu. Skaļi Fokuss Ķelnes Administratīvā tiesa uz laiku apturējusi deportācijas, lai gan izraidīšanai nav juridiska pamata.

Diseldorfas štata parlamentā lēmums izpelnījās plašu kritiku. CDU deputāts Jorgs Gērlings uzsver, ka ir nepieņemami, ka politiskie salafisti var palikt Vācijā. Arī FDP politiķis Marks Lērbke pauž bažas un aicina noteikt skaidras sekas pret radikālajiem islāmistiem. Vēl jo pārsteidzošāka ir neatbilstība starp gadījumiem, kad notiek deportācijas apturēšana, un tiem, kuros notiek izraidīšana.

Statistika un izaicinājumi deportācijas sistēmā

Šobrīd Vācijā dzīvo vairāk nekā 220 000 cilvēku, kuriem ir pienākums pamest valsti. Bet tikai daži no viņiem ir faktiski deportēti ikdienas ziņas pierādīts. Deportāciju īstenošana bieži ir sarežģīta un prasa dažādu iestāžu sadarbību, savukārt juridiski šķēršļi un pasu trūkums bieži rada problēmas.

• Im Jahr 2024 wurden in Brandenburg 233 Personen abgeschoben und 722 verloren freiwillig das Land.
• Rund 72 Prozent der abgeschobenen Dublin-Fälle kehren innerhalb von vier Wochen wieder zurück.
• Die Abschiebungen scheitern häufig an den Herkunftsländern, die sich weigern, Rücknahmebestätigungen auszustellen.

Vēl viena problēma ir deportāciju organizēšana: tās ir ne tikai dārgas, bet bieži vien arī prasa daudz pūļu. Atbalsta tīklu ziņojumi liecina, ka daudzi no cietušajiem brīdinājumu dēļ paslēpjas īsā laikā, kas situāciju varas iestādēm padara vēl sarežģītāku.

Šo izaicinājumu vidū ir skaidrs, ka izraidīšanas sistēma Vācijā sasniedz savas robežas. Lai gan daži gadījumi, piemēram, Northeim vardarbīgā likumpārkāpēja, šokējoši nonāk uzmanības centrā, daudzi citi gadījumi paliek ēnā. Debates par iekšējo drošību un migrācijas politikas reformu nepieciešamību joprojām ir aizraujošas un aktuālas.