Lejassaksija bruņojas: septiņi miljoni bezpilota lidaparātu aizsardzībai 2026. gadā

Lejassaksija bruņojas: septiņi miljoni bezpilota lidaparātu aizsardzībai 2026. gadā

Lejassaksijā situācija ap bezpilota lidaparātu pārlidojumiem pasliktinās. Arvien vairāk neatļautu dronu lidojumu virs militārām iekārtām un kritiskās infrastruktūras, piemēram, energoapgādes vai transporta tīkliem, rada problēmas iestādēm. 2025. gada pirmajā pusē reģistrēts vairāk dronu incidentu nekā visā 2024. gadā, kad Lejassaksijas policija kopumā saskaitīja 131 incidentu. Tas pamudināja iekšlietu ministri Danielu Bērensu (SPD) uzsākt bezpilota lidaparātu aizsardzības pasākumus. Nākamā gada laikā tā plāno investēt septiņus miljonus eiro aizsardzībā pret spiegu bezpilota lidaparātiem, lai uzlabotu policijas tehniskās iespējas šajā jomā, kā ndr.de-100.wehr ziņojumā,100.wehr.

Nepieciešamība pēc labi aprīkotas aizsardzības sistēmas ir neapstrīdama, jo Lejassaksijas policijai vēl nav līdzekļu, lai efektīvi cīnītos pret spiegu bezpilota lidaparātiem. Papildus tehniskajām problēmām pastāv arī neskaidrības par pienākumiem, īpaši, ja droni tiek pamanīti militāro objektu tuvumā. Tas noved pie Ziemeļvācijas iekšlietu ministru tikšanās, lai kopīgi apspriestu bezpilota lidaparātu un kiberuzbrukumus.

Hibrīddraudi un to izaicinājumi

Galvenais šo dronu lidojumu aspekts ir hibrīddraudi, kas apvieno parastos un digitālos uzbrukumu veidus. Šo draudu mērķis ir destabilizēt demokrātiskās sistēmas un ietekmēt sabiedrisko domu. Lejassaksija ir īpaši neaizsargāta pret šādiem uzbrukumiem tās digitālā tīkla dēļ. Dažādu metožu, piemēram, kiberuzbrukumu, dezinformācijas un sabotāžas kombinācija ir nopietns drauds, kas bieži vien paliek zem atklāta konflikta sliekšņa, kā paskaidrots Niedersachsen tīmekļa vietnē niedersachsen.de.

Lai risinātu šos izaicinājumus, štata valdība ir veikusi dažādus aizsardzības pasākumus. Tas ietver ne tikai tehniskos uzlabojumus aizsardzībai pret bezpilota lidaparātiem, bet arī vienotā kontaktpunkta (SPoC) izveidi, lai uzlabotu saziņu starp iestādēm. Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni, tiek plānotas izglītojošas kampaņas un programmas kiberdrošības uzlabošanai ikdienā.

Ir vajadzīga kopīga rīcība

Vēl viens piektdien notiekošās iekšlietu ministru konferences mērķis ir kopīgs aizsardzības tehnoloģiju iepirkums, lai taupītu izmaksas un paaugstinātu efektivitāti. Diskusijās tiks iekļauts arī Bundesvērs. CDU jau ir nākusi klajā ar likumprojektu par bezpilota lidaparātu aizsardzību, savukārt pašreizējās Zaļās valdības kritiski apšauba šo pieeju.

Daudzsološa ir arī iniciatīva izveidot kopīgu situācijas ziņojumu par hibrīdapdraudējumu situāciju, kurā aplūkoti ne tikai dronu uzbrukumi, bet arī kibernoziedzība. Par pirmajām pieejām šajā jautājumā tika lemts iekšlietu ministru konferencē jūnijā, kas skaidri parāda, cik svarīga ir sadarbība starp dažādām iestādēm. Jautājums par to, kā rīkoties ar spiegu bezpilota lidaparātiem, joprojām ir nozīmīgs, jo īpaši ņemot vērā kritiskās infrastruktūras drošību, kas ir nokļuvusi uzmanības centrā, teikts cyberintelligence.institute ziņojumā.

Sarežģītā stratēģija šo draudu apkarošanai varētu palīdzēt Lejassaksijai būt labāk bruņotai pret iespējamām hibrīdkara briesmām. Īpaši tajos laikos, kad bezpilota lidaparāti tiek izmantoti kā spiegošanas un uzraudzības instruments, ir ļoti svarīgi rīkoties ātri un efektīvi, lai nodrošinātu iedzīvotāju un infrastruktūras drošību. Politiskie dalībnieki, drošības iestādes un pilsoniskā sabiedrība piekrīt šai vēlmei.