Migrantu aresta orderis: Māksla ir novērtēta, cilvēcības trūkst!

Migrantu aresta orderis: Māksla ir novērtēta, cilvēcības trūkst!

Vāciju arvien vairāk kritizē mākslinieku un žurnālistu balsis. Īpaši savas bažas pauž vācu kultūras žurnāliste Aida Baghernedžada rakstā britu “Guardian”. Viņa uzsver, ka Vācija ir ekspluatējusi migrantu darbu, neizrādot viņiem nekādu patiesu atzinību vai integrāciju. Kamēr māksla, kas rodas no šīs atsvešinātības, tiek augstu novērtēta, cilvēki paši bieži paliek otrajā plānā. Starzone ziņo, ka...

Debates citā gaismā parāda arī Aykut Anhan, kas vairāk pazīstams kā aresta orderis, pieredze. Intervijā iknedēļas laikrakstam “Die Zeit” mākslinieks stāsta par savu jaunību, ko veidoja uzturēšanās jauniešu cietumā, un Turciju, kuru viņš raksturo kā atkāpšanās vietu. Mūzika viņam vienmēr ir palīdzējusi, un kopš atgriešanās Stambulā viņš ir vēlējies mudināt jauniešus noticēt sev un savām kaislībām. Viņa perspektīvas ir daļa no plašākas diskusijas par integrācijas izaicinājumiem un iespējām.

Ieskats integrācijas politikā

Īpaši, ja runājam par integrāciju, ir svarīgi paskatīties uz politiskā ietvara attīstību. Līdz 90. gadu beigām Vācija netika uzskatīta par imigrācijas valsti, lai gan imigrācijas skaits bija augsts. Ilgu laiku integrācija tika atstāta labklājības biedrību un pašvaldību ziņā. Tikai 70. gados zinātnieki un politiķi aicināja īstenot aktīvu integrācijas politiku. 1979. gadā pirmais ārzemnieku komisārs Heincs Kūns (SPD) cīnījās par atzīšanu un atvieglotu naturalizāciju. Pagrieziena punkts bija Imigrācijas likums, kas stājās spēkā 2005. gada 1. janvārī un nodeva integrācijas uzdevumus federālās valdības rokās. bpb ziņo, ka...

Taču pati integrācija netiek skatīta tikai no vietējās sabiedrības perspektīvas. Tas ir interaktīvs process, kurā iesaistīti visi sociālie dalībnieki. Migrantiem ir ne tikai jāapgūst vācu valodas zināšanas, bet arī jāievēro vācu sabiedrības pamatvērtības. Savukārt sabiedrībai ir jāpiedāvā vienlīdzīgas iespējas un jānovērš diskriminācija. Tomēr daudzi imigranti ikdienas praksē saskaras ar ievērojamiem izaicinājumiem – no valodas barjerām līdz diskriminācijai un dzīvesvietu segregācijai. Vācijas Ekonomisko pētījumu institūta (DIW) pieredze liecina, ka piekļuve izglītībai un nodarbinātībai ir ļoti svarīga integrācijas veicināšanai. Newline paskaidro, ka...

Pašreizējie izaicinājumi un progress

Vēl viena būtiska problēma joprojām ir sabiedrības uztvere par migrantiem, īpaši musulmaņiem. Aizspriedumi un stereotipi bieži veido diskursu un rada negatīvu skatījumu uz šo sociālo grupu. Rasisms un diskriminācija ir integrācijas debašu darba kārtības augšgalā. Tādas iniciatīvas kā valsts pretdiskriminācijas likums Berlīnē mēģina risināt strukturālo rasismu un veicināt integrējošu līdzāspastāvēšanu.

Nepieciešamību pēc efektīvākas integrācijas politikas pastiprina nesenās problēmas, piemēram, Covid-19 pandēmija. Daudzveidības atzīšana var arī radīt solidaritāti un cieņpilnu līdzāspastāvēšanu. Tagad ir laiks uztvert integrāciju kā ekonomisku nepieciešamību, kas dod labumu ne tikai migrantiem, bet arī sabiedrībai kopumā.