Neticams skats: Vāgnera Lidojošais holandietis” Osnabrikā!

Neticams skats: Vāgnera Lidojošais holandietis” Osnabrikā!

Riharda Vāgnera iestudējums “Klīstošais holandietis” ir programmā Osnabrikas teātrī un aizrauj skatītājus jau no pirmās izrādes. Režisoram Denisam Krausam, kurš veidojis arī scenogrāfiju un kostīmus, izdodas meistarīgi sasaistīt šīs operas dažādos elementus. Iestudējums sajauc šausmas ar romantiku un mītiskiem aspektiem, lai izvērstos satverama dvēseļu vētra, kas dziļi aizkustina skatītājus. Pati skatuve ir iespaidīga eļļas glezna, kas atdzīvojusies, ko raksturo dominējošie sarkanie un blūza toņi, kam nepieciešama pusapaļa klinšu struktūra uz rotējošās skatuves, lai pārmaiņus starp krastu un spoku kuģi.

Holandieša titullomā Martins-Jans Nijhofs pārsteidz ar savu spraigo klātbūtni un spēcīgo balsi. Viņa varonis, nedzīvais ar bālu seju un asinssarkanu kostīmu, iespaidīgi izceļ lidojošā holandieša traģisko figūru. Viņa pusē Sjūzena Venta-Vunderliha spīd Sentas lomā, kuras spožais soprāns uzsver stāsta dramatisko dziļumu. Spēcīgo ansambļa sniegumu veicina arī Dominiks Barberi Dalanda lomā ar savu piezemēto, silto basa krāsu un Kvonso Džeons Erika lomā, kurš manāmi nodod savas lomas konfliktu. Florians Vugks stūrmaņa lomā un Nadia Steinhardta kā Mērija noslēdz dalībniekus, radot harmonisku saspēli.

Muzikāls šedevrs

Osnabrikas simfoniskā orķestra muzikālo pavadījumu sagatavo vispārējais mūzikas direktors Kristofers Lihtenšteins. Kapellmeister Benjamin Huth diriģē orķestri ar precīzu līdzsvaru starp drāmu un klusām starpspēlēm, kas spilgti izceļ Vāgnera mūzikas spēku. Koris Sierd Quarré vadībā pārsteidz ar savu spēku un precizitāti, kas priekšnesumam piešķir papildus emocionālu dimensiju. Īpašu uzmanību ir pelnījusi arī horeogrāfe Gala Fefermena, kura izmanto stakato līdzīgas kustības, lai radītu papildu spriedzi un uzlabotu izrādes kopējo vizuālo pieredzi.

Rihards Vāgners un viņa mantojums

1813. gada 22. maijā Leipcigā dzimušais Ričards Vāgners tiek uzskatīts par vienu no ietekmīgākajām personībām klasiskās mūzikas pasaulē. Viņš radīja revolūciju operā, izmantojot jēdzienu “kopējais mākslas darbs”, kas apvieno mūziku, tekstu un iestudējumu. Viņa darbiem, tostarp “Klīstošais holandietis”, “Tristans un Izolde” un Gredzena tetraloģija, ir bijusi ilgstoša ietekme uz Rietumu mūziku. Tomēr Vāgners nebija bez pretrunām; viņa antisemītiskie uzskati un nacistu režīma piesavināšanās viņa darbus met ēnu uz viņa mantojumu. Tāpat arvien asākas kļūst diskusijas par mākslas nošķirtību un radītāja raksturu. Muzeji un platformas pārdomā, kā viņi rīkojas ar šādu mākslinieku darbiem, un šī diskusija joprojām ir aktuāla, pētot Vāgnera ieguldījumu mākslā.

Kopumā iestudējums “Klīstošais holandietis” Osnabrikas teātrī ir iespaidīgs piedzīvojums, kas izaicina skatītājus gan emocionāli, gan intelektuāli. Vāgnera mūzika un mākslinieciski izstrādātais iestudējums liek apsēsties un pievērst uzmanību un aicina aplūkot sarežģītās mīlestības, vainas un atpestīšanas tēmas.

Plašāku informāciju par Riharda Vāgnera dzīvi un darbu lasiet vietnē Wikipedia, un, lai padziļināti apspriestu viņa māksliniecisko redzējumu un izaicinājumus, ko tas rada, apmeklējiet Zinātnes apsekojums.

Patiesi valdzinošs piedzīvojums, ko nedrīkst palaist garām nevienam klasiskās mūzikas pazinējam – īsts cienasts Osnabrikas teātrī!