Nacionālā remonta diena: patērētāji paļaujas uz remontu, nevis jaunu pirkumu!

Nacionālā remonta diena: patērētāji paļaujas uz remontu, nevis jaunu pirkumu!

Nacionālo remonta dienu, kas notiek no 2025. gada 16. līdz 19. oktobrim, mērķis ir palielināt izpratni par sadzīves tehnikas, piemēram, viedtālruņu un veļas mazgājamo mašīnu, remontu. Aktivitātes šobrīd rit pilnā sparā un paredzētas remontdarbu prakses veicināšanai. Centrālajā Elzasas reģionā nozares pārstāvji novēro manāmas izmaiņas patērētāju informētībā. Olivjē Geigers no Extra — Radio Télé Ménager Selestatā skaidro, ka pēc COVID-19 pandēmijas ir pieaudzis remonta pieprasījumu skaits. Ja iepriekš daudzi klienti deva priekšroku jaunu ierīču iegādei – neskatoties uz remonta izmaksām līdz 300 eiro, tad tagad daudzi nolemj nepirkt jaunas ierīces, jo bieži vien jaunas ierīces maksā no 900 līdz 1000 eiro. Šis remonta lēmums ir saprotams galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ, pat ja tam ir nozīme vides aizsardzības apsvērumiem.

Īpaši interesanta detaļa ir tā, ka pagājušajā gadā vairāk nekā 40 000 cilvēku piedalījās 1120 pasākumos šīs iniciatīvas ietvaros. Tas liecina, ka interese par ilgtspējīgiem risinājumiem ir liela. Kā uzsver nacionālo remontdienu iniciatori, pētnieku, biedrību, iedzīvotāju, uzņēmumu un pašvaldību mobilizācija tiek uzskatīta par būtisku, lai rastu inovatīvus risinājumus. Novatorisks solis šajos centienos ir jauna izturības indeksa ieviešana Francijā, kas novērtē izstrādājumu labojamību. Tā kā 62% iedzīvotāju zina par šo indeksu un 68% uzskata, ka tas ietekmē viņu lēmumus par pirkumiem, šīs pieejas potenciāls ir acīmredzams.

Ekoloģiskā un ekonomiskā dimensija

Ekoloģiskās nepieciešamības kontekstā kļūst arvien skaidrāks, ka mūsu pašreizējais ekonomikas modelis nav ilgtspējīgs. Pēc iniciatoru domām, atkritumu un ietekmes uz vidi samazināšana ir būtiska. Vidēji mājsaimniecībā ir ap 2,5 tonnām priekšmetu, kas atbilst 45 tonnām ražošanā iegūto izejvielu. Tas rada augstu CO₂ emisiju un vides piesārņojumu. Vienkāršs solis – objektu lietderīgās lietošanas laika pagarināšana tikai par trim gadiem – varētu ietaupīt pārsteidzoši 4 miljonus tonnu CO₂ un pat ļautu ietaupīt līdz pat 2000 eiro uz vienu mājsaimniecību.

Būtisks stimuls turpmākai attīstībai šajā jomā ir uz nākotni orientētie aprites ekonomikas principi. Šīs ekonomiskās pieejas, kuru mērķis ir taupīt resursus un samazināt atkritumu daudzumu, izaicina tradicionālos ražošanas un patēriņa modeļus. Tā vietā, lai vienkārši izmestu produktus pēc to kalpošanas laika, tie ir jātur slēgtā ciklā.

Iespējas aprites ekonomikā

Aprites ekonomikai ir skaidri principi, tā sauktie “9 Rs”: atteikties, pārdomāt, samazināt, atkārtoti izmantot, labot, atjaunot, atjaunot, atkārtoti izmantot un pārstrādāt. Šīs pieejas ir paredzētas, lai samazinātu resursu patēriņu un vienlaikus mazinātu slogu uz vidi. Tādas iestādes kā Fraunhofer IWU ir apņēmušās pētīt un izstrādāt risinājumus, lai veicinātu aprites ekonomiku un integrētu novatoriskas pārstrādes metodes ilgtspējīgai nākotnei.

Valsts remonta iniciatīva un koncentrēšanās uz ilgtspējīgu ekonomiku, šķiet, nav tikai pagaidu reakcija uz nesenajām krīzēm. Drīzāk tie ir būtisks solis ceļā uz ilgtspējīgāku nākotni. Gan patērētājiem, gan pakalpojumu sniedzējiem radoši sadarbojoties, vīzija par aprites ekonomiku var kļūt par realitāti. Papildinformāciju un visu nacionālo remonta dienu programmu var atrast pasākuma tīmekļa vietnē un sīkāku informāciju DNA Fraunhofer IWU.