Suche
Mein Konto
Zalcgiters finanšu krīzē: patvēruma meklētājiem jāstrādā integrācijas labā!
Zalcgiters plāno pieprasīt patvēruma meklētājiem integrēties bezpeļņas darbā, lai risinātu vietējās finanšu problēmas.
Zalcgiters finanšu krīzē: patvēruma meklētājiem jāstrādā integrācijas labā!
Zalcgiteras pilsēta saskaras ar finansiālu izaicinājumu, kas ietekmē ne tikai tās kasi, bet arī sociālās struktūras. Pilsētas mērs Frenks Klingebīls (CDU) ir ieņēmis skaidru nostāju un raksturojis migrācijas politiku kā galveno faktoru pašreizējā finanšu postā. Lejassaksijā šobrīd ir aptuveni 4 miljardu eiro liels pašvaldību deficīts, savukārt visa Vācija cīnās ar aptuveni 30 miljardu eiro lielu kalnu. "Palīdzības saucieni no pašvaldību puses tika ignorēti ilgu laiku," sacīja Klingebīls, kurš ir bijis amatā gandrīz 20 gadus un tiek uzskatīts par visilgāko Lejassaksijas mēru.
Šo finanšu šķēršļu cēloņi ir dažādi. Klingebīls apgalvo, ka jauni uzdevumi pašvaldībām tiek nodoti bez pietiekama finansējuma. Piemērs tam ir pilnas dienas aprūpe, kas būs obligāta no 2026. gada un kuras pašvaldībām būs jāsedz pašām. Neskatoties uz radošiem risinājumiem, piemēram, brīvprātīgo iesaistīšanu vai sadarbību ar sporta klubiem, tā joprojām ir īslaicīga atbilde uz pastāvīgu problēmu. Zalcgiteras pilsēta, kuru lielā mērā ietekmē nozare, īpaši Salzgitter AG un Volkswagen, 2025. un 2026. gadam plāno aptuveni 45 miljonu eiro deficītu, kas tagad varētu pieaugt līdz 70 līdz 80 miljoniem eiro.
Migrācija kā izaicinājums
Mērs Klingebīls uzsver, ka Zalcgiteras deficīti nav paštaisīti, bet to nosaka citi. Migrācija būtiski ietekmē pašvaldību krīzi – gan finansiāli, gan zūdot uzticībai valstij. Dramatisks piemērs: Zalcgiterā 80 līdz 95 procenti bērnu, kas uzņemti skolā, nerunā vācu valodā. Tas parāda, cik svarīga ir mērķtiecīga integrācijas politika. Tagad padome ir nolēmusi aptuveni 80 patvēruma meklētājiem likt veikt sabiedriskos darbus, lai veicinātu integrāciju un risinātu kvalificētu darbinieku trūkumu.
Vācijā migrācijas un bēgļu izcelsmes cilvēku integrācija ir valsts uzdevums kopš 2005. gada Imigrācijas likuma, un federālās, štata un vietējās valdības to aplūko vispārējā kontekstā. Pilsētām un pašvaldībām šajā ziņā ir izšķiroša nozīme, jo tās var pielāgot integrāciju vietējiem apstākļiem. Pilsētu reģionos migrantu izcelsmes cilvēku īpatsvars ir ievērojami augstāks – 32,4 % nekā laukos (16,0 %). Pētījumi liecina, ka integrācija šobrīd ir daudzu pašvaldību galvenais nākotnes uzdevums, kam jāiet roku rokā ar citām politiskajām jomām.
Kursa noteikšana nākotnei
Taču pašreizējā situācija ir ne tikai izaicinājums, bet arī iespēja. Migrācija var palīdzēt pārvarēt demogrāfiskās problēmas. BDI prezidents Zigfrīds Rusvērms aicina veidot pretimnākošu darba ņēmēju kultūru, lai mazinātu kvalificētu darbinieku trūkumu. Kļūst arvien skaidrāks, ka pilsētu reģioni vairāk izstrādā integrācijas koncepcijas nekā lauku reģioni. No 400 Vācijas rajoniem un neatkarīgajām pilsētām 221 jau ir šāda koncepcija, kas paredzēta visu cilvēku līdzdalības veicināšanai. Piemēram, Lipes apgabals Ziemeļreinā-Vestfālenē ir īstenojis priekšzīmīgus integrācijas pasākumus.
Tas, vai un cik lielā mērā Zalcgiters var gūt labumu no šīs pieredzes, ir cits jautājums. 2024. gada pirmajā ceturksnī plānotais īpašs samits par pašvaldību finansējumu varētu noteikt turpmāko kursu. Taču līdz tam nenoteiktība saglabājas liela: pilsēta ir iegruvusi dziļos parādos – kopējais parāds sasniedz gandrīz 490 miljonus eiro. Bez risinājumiem, kas vērsti uz pilsoņiem un veicina patiesu līdzāspastāvēšanu, sistēma draud sabrukt.
Kopumā ir skaidrs, ka integrācijas politika un pašvaldību finanses ir nesaraujami saistītas. Un Zalcgiteras izaicinājumi ir svarīgi gan vietējā, gan valsts mērogā. Sociālo kohēziju daudzveidīgā sabiedrībā var panākt, tikai strādājot kopā.